Viens no izcilākajiem latgaliešu rakstniekiem. Dzimis Bērzgales pagasta Pūriskos,

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā strādājis par skolotāju, kordiriģentu, režisoru. Uzrakstījis līdz šim nozīmīgākos un apjomīgākos prozas darbus par Latgales vēsturi

• „Baltie tēvi I — II”  (1936 — 1937),
• „Māra mostas I — III” (1951 — 1956),
• „Tauta gryb dzeivōt” (1953),
• pētījumu par senvalodu izcelsmi „Arheolingvistika” (1967).

Miris ASV - Lakrosā, Minesotā.

Bērzgalē atrodas Antona Rupaiņa muzejs. YouTube ir skatāms video "Bērzgalē svin A.Rupaiņa 110. jubileju".

-----

"Latvijas rakstnieku apvienības lapa" 1976.gadā raksta: "Š. g. 17. jūlijā rakstnieka Antona Rupaiņa
pelnu urnu guldīja Sv. Miķeļa kapos, Rīgā.  Saulainā 17. jūlija pēcpusdienā Rīgas Sv. Miķeļa kapsētas zvans aicināja radus, draugus un cienītājus atvadīties no rakstnieka Antona Rupaiņa mirstīgās daļas, kas mazā urniņā bija pārvesta dzimtenē.
Klātesošie atvadījās no urnas tai pieskaroties vai svētījot, tad sēru tautas dziesmu pavadīts, gājiens virzījās uz mūža atdusas vietu. Saulainā uzkalniņā, latvisku linu drānu segto urnu paņēma Latvijas baltās smiltis."

1991.gadā pelnu urna pārvesta uz Bērzgales kapiem