Antons Rafaels Mengss (Anton Raphael Mengs; dzimis 1728. gada 12. martā, miris 1779. gada 29. jūnijā) bija vācu klasicisma gleznotājs un mākslas teorētiķis.

Mengss bija dzimis Bohēmijā, bet ilgus gadus dzīvojis Romā, kur ieņēma Sv. Lūkas akadēmijas direktora posteni, vēlāk darbojās arī Neapolē un Spānijā.

Mākslinieka daiļradē antīkā skaistuma ideāli apvienojās ar 17. gs Boloņas akadēmijas pārstāvju glezniecības sistēmu.

Mengss pievērsās galvenokārt reliģiskai, mitoloģiskai un vēsturiskai tematikai. Par raksturīgāko šī mākslinieka darbu tiek uzskatīta kompozīcija "Parnass" (1761), kurā attēlotas idealizēti skaistas ainas no sengrieķu mitoloģijas.

Mengsa daiļradi, kurā lielu vietu ieņem idealizētu mitoloģisko tēlu kailfigūras, labi raksturo arī viņa glezna "Parīda tiesa" (1779), kur attēlots, kā Trojas valdnieka dēls Parīds izvēlas skaistāko no dievietēm.

Mākslinieks darinājis arī portretus, no kuriem nozīmīgākie ir tie, kuros portretēti personiski tuvi cilvēki. Tajos ļoti patiesi un reāli attēlota portretējamā personība un individuālā savdabība.

Mengss sarakstījis arī teorētisku darbu "Pārdomas par skaistumu un gaumi glezniecībā" (1762).