Antons, vidējais no dēliem, bija tik ļoti līdzīgs brālim Jānim augumā un izskatā, ka Rēzeknē uz ielas viņu apturējušas meitenes un sākušas sparīgi runāties, izvaicāt un stāstīt. Antons klausījies brīdi, tad sacījis, ka nesaprot, par ko īsti viņas runā. "Ej nu, Jāni, ko tu tā māžojies," viņas noskaitušās. „Vai tu patiesi vairs runājies tikai ar tām savām rīdziniecēm?" Antons krita 1944. gada vasarā, 25 gadu vecumā.