Antons Kabulis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.09.1895
Miršanas datums:
14.06.1959
Mūža garums:
63
Dienas kopš dzimšanas:
46971
Gadi kopš dzimšanas:
128
Dienas kopš miršanas:
23695
Gadi kopš miršanas:
64
Tēva vārds:
Gustavs
Papildu vārdi:
Antons Voldemārs Kabulis Gustava dēls
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Jaunākais apakšvirsnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)

***

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 2. rota

Apbalvots:

  • 03.07.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 722936
  • 17.01.1917, Svētā Jura 3. šķiras krusts

Papildus informācija:

KABULIS Antons Voldemārs Gustava d. dzimis 1895.22.09. Mazsalacas pagastā, zemnieks – miris 1959.14.06.Rīgā, bataljonā no 1916.02.(171.kavalērijas pulks), kritis vācu gūstā 1918.03., no 1919.05. LR armijā. Nakts izlūkošanā atklāja vācu ložmetēju, tika ievainots – J4K. LKOK par 1917.17.01. kauju.

LKOK nr.3/2067

Kabulis, Antons Vecākais apakšvirsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. * 1895. gadā Mazsalacas pagastā. + 1959. g. 14. jūnijā Rīgā. [Apbedīts Rīgā, II Meža kapos.] Apbalvots par 1917. g. 17. janvāra kauju pie Ložmetējkalna.

KABULIS ANTONS VOLDEMĀRS Gustava dēls

Bij. 2. Rīgas latv. strēln. pulka seržants. Ordenis piešķirts 1928. gadā Dzimis 1895. g. 22. sept. Mazsalacas pag. Izglītojies trīsgadīgā proģimnāzijā. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 171. kavalērijas pulkā. 1916. g. janv. pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kaujās, par varonību apbalv. ar visiem 4 Jura krustiem.  1917. g. 17. janv. kaujās pie Ložmetējkalna K. kā vada komandieris spēcīgā ienaidnieka ugunī ielauzās vāciešu ierakumos un lielā mērā sekmēja to iekarošanu, gūstekņu saņemšanu, 2 ložmetēju u.c. ieroču ieguvi. Tika ievainots, taču neatstāja ierindu līdz kaujas beigām. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 23. maijā. Līdz brīvības cīņu beigām dienējis 6. Rīgas kājn. pulkā seržanta pak.  Pēc atvaļināšanas mašīnists uz ledlauža "Krišjānis Valdemārs". No 1929. g. pastnieks Rīgas pasta un telegrāfa kantorī. 1938. g. atgriezies dienestā. Paaugst. par virsnieka vietnieku, dienējis Armijas apgādes pārvaldē. 1940. g. atvaļināts, slēpies no represijām. 2. pasaules kara laikā strādājis Armijas maizes ceptuvē. Pēc kara atslēdznieks fabrikā "Laima", maiņas meistars RVR, pēdējos gadus līdz pensijai atslēdznieks TTP. Miris 1959. g. 14. jūn. Rīgā. Apbedīts Rīgā, II Meža kapos.

***

LKOK nr.3/2067

Vecākais apakšvirsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1895. gadā Mazsalacas pagastā.

+ 1959. g. 14. jūnijā Rīgā.

Apbalvots par 1917. g. 17. janvāra kauju pie Ložmetējkalna.

Ordenis piešķirts 1928. gadā.

Dzimis 1895. g. 22. sept. Mazsalacas pagastā. Izglītojies trīsgadīgā proģimnāzijā. Zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 171. kavalērijas pulkā. 1916. g. janv. pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kaujās, par varonību apbalvots ar visiem 4 Jura krustiem. 

1917. g. 17. janv. kaujās pie Ložmetējkalna Kabulis kā vada komandieris spēcīgā ienaidnieka ugunī ielauzās vāciešu ierakumos un lielā mērā sekmēja to iekarošanu, gūstekņu saņemšanu, 2 ložmetēju u.c. ieroču ieguvi. Tika ievainots, taču neatstāja ierindu līdz kaujas beigām.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 23. maijā. Līdz brīvības cīņu beigām dienējis 6. Rīgas kājnieku pulkā seržanta pak. 

Pēc atvaļināšanas mašīnists uz ledlauža "Krišjānis Valdemārs". No 1929. g. pastnieks Rīgas pasta un telegrāfa kantorī. 1938. g. atgriezies dienestā. paaugstināts par virsnieka vietnieku, dienējis Armijas apgādes pārvaldē. 1940. g. atvaļināts, slēpies no represijām. 2. pasaules kara laikā strādājis Armijas maizes ceptuvē. Pēc kara atslēdznieks fabrikā "Laima", maiņas meistars RVR, pēdējos gadus līdz pensijai atslēdznieks TTP. Miris 1959. g. 14. jūn. Rīgā. Apbedīts Rīgā, II Meža kapos.

 

Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, Rīgas dome, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas