Bīskaps Justs dzimis 1931.gada 22.novembrī, un savas gaitas Jelgavas diecēzē kā bīskaps sācis 1996.gadā, savukārt 2011.gadā viņš savus bīskapa pienākumus nodevis esošajam Jelgavas diecēzes bīskapam Pavlovskim.

Antons Justs dzimis 1931. gada 22.novembrī Latgalē, Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā. Kopā ar vecākiem 1944. gada vasarā emigrē uz Vāciju, kur Lībekā pabeidz latviešu pamatskolu. Pateicoties bīskapa Boļeslava Sloskāna labvēlībai, 1949. gadā ierodas Beļģijā, kur iestājas Senttronas klasiskajā ģimnāzijā, kuru ar izcilību beidz 1953.gadā. Mācības turpina Luvēnas tomistiskās filozofijas augstākajā institūtā, kuru ar uzslavu beidz 1957.gadā, iegūstot licenciāta grādu. Vēlāk, no 1958.līdz 1962. gadam studē Insbrukā Austrijā, iegūstot licenciāta grādu teoloģijā.

1960. gada 11. jūlijā bīskaps Boļeslavs Sloskāns Luvēnā, Keisersbergas benediktiešuklosterī Antonu Justu iesvēta par priesteri.

 1962. gadā izceļo uz ASV Virdžīnijas štatu Ričmondas diecēzi, kur strādā par vikāru no 1962. gada līdz 1968. gadam.

 Tā ir Aleksandrijas Vissvētākā Sakramenta draudze Vašingtonas pievārtē.Vēlāk, no 1968. līdz 1971. gadam kalpo Svētās Marijas Jūras zvaigznes draudzē Virdžīnijas Bīčā, tad Stauntonā Svētā Asīzes Franciska draudzē, kurā kalpo kā prāvests un dekāns no 1971. līdz 1973. gadam. Tad atgriežas Aleksandrijas Vissvētākā Sakramenta draudzē kā prāvests, kurā kalpo sešus gadus.

No 1979.līdz 1989. gadam pilda prāvesta pienākumus Greitfolā pie Vašingtonas, kur nodibina Svētās Katrīnas no Sjēnas draudzi un uzbūvē baznīcu viņas godam. No 1989.līdz 1992. gadam kalpo kā prāvests Vjēnas Svētā Marka baznīcā. Papildus prāvests Antons Justs sniedz garīgu kalpojumu Amerikas latviešiem Vašingtonā, Ņujorkā, Filadelfijā un Sentpītersburgā, kā arī bija kapelāns organizācijās "ALKA" un "Dzintars".

Savu 25 gadu priesterības jubileju atzīmēja 1985. gadā Greitfolas Svētās Katrīnas no Sjēnas baznīcā, kur atzinību saņēma no Pāvesta Jāņa Pāvila II un ASV prezidenta Ronalda Reigana un viņa kundzes.

1992. gadā, atsaucoties arhibīskapa Jāņa Pujata aicinājumam, Antons Justs atgriežas Latvijā, kur uzsāk profesora darbu Rīgas Garīgajā seminārā, kurā lasīja lekcijas filozofijas vēsturē un dogmātiskajā teoloģijā.

 Vēlāk, no 1994. līdz 2005. gadam ir Rīgas Garīgā semināra rektors. Pāvests Jānis Pāvils II 1995. gada 7. decembrī Antonu Justu ieceļ par bīskapu un pats arī iesvēta Romā Svētā Pētera bazilikā 1996. gada 6. janvārī. 1996. gada 25. martā Jelgavas katedrālē notika Antona Justa ingress, kļūdams par Jelgavas diecēzes bīskapu.

Sasniedzot 80 gadu vecumu, saskaņā ar Vatikāna likumdošanu, bīskaps lūdza pāvestu atbrīvot no amata pildīšanas, kā rezultātā 2011. gada 10. septembrī stājās amatā jauns Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, bet Antons Justs kļuva par Jelgavas diecēzes bīskapu emeritus (atpūtā). Bīskaps turpina noturēt Mises un 2011. gadā ir ievēlēts par Bīskapu konferences vadītāju.