Antoniss van Deiks (1599, Antverpene-1641, Londona) blakus Pīteram Paulam Rubensam (Rubens) ir nozīmīgākais flāmu gleznotājs, izcils aristokrātiskā reprezentatīvā portreta meistars. Savu talantu parādījis jau agrā bērnībā. Vienpadsmit gadu vecumā mācījās pie Hendrika van Balena un kopš 1615.g. vadīja pats savu darbnīcu. No 1617.g.līdz 1620.g. Deiks strādāja pie Rubensa, kur mākslinieks kļuva par pasaules slavenā mākslinieka pirmo palīgu. Kopš 1618.g. - gleznotāju apvienības Lukasa ģildes biedrs.

Pēc 1620.g. mākslinieks devies uz Londonu, pēc tam Itāliju, kur nozdīvoja no 1621.g. līdz 1627.g. Itālijā Deiks jūsmoja par Ticiāna (Tizian) un Džoržones (Giorgione), kā arī Boloņas skolas darbiem. Itālijas mākslas iespaidā Deiks izstrādāja reprezentatīva augstmaņu portreta tipu, baroka parādes portreta tipu, kur liela nozīme bija portretējamā cēlajai stājai, pozai, žestiem, svinīgi izstrādātam fonam.

1627.gadā mākslinieks atgriežas dzimtenē un kļūst par Nīderlandes valdnieces erchercogienes Izabellas gleznotāju, bet 1632.g.pārceļas uz Londonu un sāka strādāt pie Anglijas karaļa Čārlza I (1600-1649), kļūstot par Anglijas karaļa galma gleznotāju.

Anglijas karalis Čarlzs I ar zirgu puisi un pāžu, ap 1635. Audekls , eļļa, 266 x 207 cm. Parīze, Luvra.

Avoti: A. Belmane, No Leonardo līdz Pikaso. Rīga: Zvaigzne, 1991; K.Štukenbroka, B.Tepere 1000 ŠEDERVU eIROPAS GLEZNIECĪBĀ 1300-1850.