Antonijs Grabovskis bija poļu ķīmijas rūpniecības inženieris un esperanto entuziasts. Saukts arī par "esperanto poēzijas tēvu".

Dzīvojis Tornā, pēc tam studēja Breslavas universitē (mūsdienās Vroclava). Strādāja par inženieri Zavercē. Nodarbojās ar tehniskās terminoloģijas izstrādi poļu valodā. 1906. gadā publicēja ķīmijas terminu vārdnīcu Słownik chemiczny. No 1888. līdz 1904. gadam strādāja tekstilrūpnīcā Ivanonovovozņesenskā Krievijā.

Jau studiju likos izcēlās ar dotībām valodu apguvē. Dzīves laikā bez dzimtās valodas brīvi runāja vēl deviņās valodās, bet saprata kādas 15. 1887. gadā iepazinās ar Ludvika Zāmenhofa grāmatu Lingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro. Kad Grabovskis Varšavā apciemoja Zāmenhofu, notika pirmā dzīvā saruna esperanto valodā. Apzinādamies literatūras nozīmi valodas attīstībā, no 1888. gada viņš tulkoja esperanto dažādus darbus, kā pirmo - no krievu valodas iztulkoja esparanto Aleksandra Puškina stāstu "Sniegputenis". Vēlākās dzīves laikā bez tulkojumiem izdeva arī pašsacerētus dzejoļus esperanto.

Miris ar infarktu, aplūkodams jaunas grāmatnīcas skatlogu, kurā tika pārdotas grāmatas esperanto valodā.

Avots : Wikipedia