Jurists, skolotājs.

Izturējis abitūriju 1914. Jelgavas ģimnāzijā.

*********************************************

Dzimis 1887. g. 12. jūn. Zlēku mācītājmuižā kalpa ģimenē.

Tēvs Ērmanis, māte Ede. Latvietis, luterticīgs.

1909. g. beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā un 1914. g. janv. kā eksternis Jelgavas ģimnāziju, no 1914. g. studējis tieslietas MU Juridiskajā fakultātē.

1. pasaules kara laikā mobilizēts Krievijas armijā, bijis Kara flotes mičmanis, hidroaviācijas (jūras aviācijas) lidotājs Baltijas kara flotē.

1918. g. atsācis studijas MU (studējis līdz 1920. g. dec.). Pēc tam studējis tautsaimniecību Baku Politehniskajā institūtā.

1921. g. dec. atgriezies Latvijā, no 1922. g. dec. studējis LU Tiesību nodaļā (beidzis 1926. g. nov.).

No 1926. g. 26. nov. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis 2. un 1. civilnodaļā, prokurora pakļautībā.

1930. g. 13. martā iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu, 1930. g. 28. maijā par papildu miertiesnesi. 

1933. g. 3. okt. iecelts par miertiesnesi. 1930.–31. g. studējis vēsturi LU.

No 1933. g. 29. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā un 1. civilnodaļā.

1936. g. 14. sept. iecelts par Tieslietu ministrijas pārstāvi Galvenajā tirdzniecības un rūpniecības nodokļu komitejā.

Bijis laikraksta “Brīvā Zeme” redakcijas loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 4. janv. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs apstiprinājis par Daugavpils apgabaltiesas pagaidu locekli.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis, 1. civilnodaļas tiesnesis.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Zviedriju, strādājis par bibliotekāru, piedalījies latviešu trimdas dzīvē, latviešu skolu izveidē un uzturēšanā.

Bijis Zviedrijas latviešu skolu valdes priekšsēdētājs.

Miris 1974. g. 24. janv. Stokholmā, Zviedrijā.

Precējies ar Zelmu Šarloti Jansoni (mirusi 1988. g. 9. sept. Sollentunā, Zviedrijā), meita Guna Astrīde, prec. Ernstsone (dz. 1925. g. 20. martā, pianiste).

Akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs.

D. Jānis Čakste: ilustrēts piemiņas rakstu krājums. Rīga, 1928 (red.); Latvju augšāmcelšanās (patstāvības ideja nacionālā dzejā). Rīga, 1936; Baltijas skolotāju semināra nozīme latviešu garīgās kultūras celšanā un suverēnās Latvijas tapšanā. Rīga, 1940; Austruma vēsture. Rīga, 1940; Veltīts latviešu jaunatnei trimdā. Stokholma, 1951 (sast.); Kronvaldu Atis, 1837–1875. Stokholma, 1951; Es ticu brīvai Latvijai. Stokholma, 1951 (sast.); Andrejs Pumpurs: 50 gadu miršanas dienas atcerei. Stokholma, 1952; Jaunatnes pūrs: latviešu daiļliteratūras izlase skolai un mājai. Vašingtona, 1952 (kopā ar H. Kreiceru); Latviskos mūžos: atmiņas par nacionāliem varoņiem. Rīga, 1997.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 586. l.; 7427. f., 1. apr., 5417. l.; EVP; LUAJ.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja vietnieka 1933. g. 28. dec. raksta tieslietu ministram A. Ozolam: “Pagodinos stādīt priekšā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja š. g. 22. decembra iesniegumu par līdzšinējā miertiesneša pie Rīgas apgabaltiesas Anša Kurmja iecelšanu Rīgas apgabaltiesas locekļa amatā līdz ar Kurmja lūgumu un dienesta gaitas apraksta norakstu. No savas puses pagodinos aizrādīt, ka minētais Kurmis sabijis par miertiesnesi tikai pāris mēnešus un ka vēlams būtu, ka apgabaltiesa ņemtu arī kandidātus no provinces tiesām, ja starp pēdējiem atrastos cienīgi kandidāti, kuri vēlētos pārnākt uz galvas pilsētas apgabaltiesu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 586. l., 20. lp.)

No tieslietu ministra H. Apsīša 1938. g. 5. maija raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Kociņam: “Paziņoju, ka esmu uzdevis Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Ansim Kurmim sagatavot pārskatu par tiesu resora darbību 20 gados. Rakstu ievietos krājumā, kas veltīts valsts pastāvēšanas 20 gadiem, un tas iznāks uz š. g. 18. novembri.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 586. l., 21. lp.)