Ilggadīgs Talsu ģimnāzijas direktors. Minsteres Latviešu ģimnāzijas direktors. Miris Vācijā.

3. aprīlī Unkelas kapos pie Reinas apglabāja Minsteres latviešu ģimnāzijas bij. direktoru Ansi Dreimani. Viņš mira 28. martā. Nākamo mēnesi būtu piepildījies viņa 86. mūža gads.
Ansis Dreimanis bija studējis Pēterburgā fiziku, kādēļ arī savās skolotāja gaitās pievērsās fizikai un matēmatikai. Šo mācības priekšmetu pasniegšanā viņam bija sevišķa veiksme. Latvijas neatkarības gados viņš bija Talsu ģimnāzijas direktors, bet, uzsākdams trimdas gaitas, ar 1945.gadu kļuva Grēvenes latviešu vidusskolas vadītājs, kam pieslēdzās darba gaitas Augustdorfas un Minsteres latviešu ģimnāzijā. Nelaiķis var lepoties, ka viņa vadītās skolas beiguši vairāk nekā 1000 abiturientu.
Skolotāju Ansi Dreimani apglabāja Unkelas kapsētā, netālu no Bonnas, jo Ziemeļreinas apgabalā strādā divas viņa meitas ārstes un dēls inženieris. No Minsteres divos autobusos izbrauca uz bērēm Minsteres ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi, kopā ar pašreizējo direktoru prof. Z. Vītenu un skolotājiem. Kapsētā bez tam pulcējās paprāvs Minsteres ģimnāzijas absolventu pulciņš, kas nolika lielu vainagu. Tāpat vainagus un ziedu klēpjus atveda pārējie bērinieki. Viens vainags bija pat no piederīgiem Latvijā.
Atvadu vārdus pie kapa teica mācītājs Ringolds Bērziņš no Ķelnes.
Īsi pirms savas nāves Ansis Dreimanis sāka rakstīt savas atmiņas, kurām ir liela vērtība latviešu skolu vēsturē.

Avots: Laiks, 13.04.1968 un 10.04.1968

---

Ansis Dreimanis dzimis Cēres Spīskopos, zemnieka ģimenē, apmēram 25 km no
Tukuma. Spīskopi ir lielas mājas, ar vienkāršu māla kleķa apdari. Četru bērnu ģimenē
Ansis ir jaunākais bērns. Bērnu starpā maz siltu jūtu, Ansim kā mazākajam jāizcieš
vecāko māsu un brāļa Jāņa pārestības. Viņa pirmās atmiņas ir par laiku, kad mazajiem
bērniem vēl liek ganīt cūkas un zosis.
Pirmā skola ir Cēres pagastskola, kas atrodas 3-4 km no mājām. Nākošā skola,
kur tēvs aizved Ansi, ir Tukuma elementārskola ar četrgadīgu mācību kursu. Šajā
skolā jau strādā divi skolotāji. Visas mācības notiek krievu valodā. Skolu beidzot,
jādomā, ko darīt tālāk. No ieceres mācīties reālskolā vai ģimnāzijā, ir jāatsakās, jo
tēvam nav tādu līdzekļu. Māsas pēc pagastskolas beigšanas tālākās skolās netiek
laistas. Vecākais brālis Jānis ir beidzis Kuldīgas skolotāju semināru. Rudenī tēvs ar
zirgu ved Ansi uz Kuldīgu, kas atrodas 70 kilometrus no mājām. Par skolu un uzturu
mēnesī ir jāmaksā 10 rubļi. Stipendiju Dreimanis sāk saņemt tikai trešajā kursā.
Mācību viela ir plaša, spoži Ansim Dreimanim veicas tikai matemātikā. 1903. gadā,
kad Baltijas skolotāju seminārā iegūts tautskolotāja diploms, viņam ir 21 gads.
Lai izvairītos no iesaukšanas kara dienestā, ar steigu jāmeklē skolotāja darbs kādā
skolā. Pieprasījumu pēc tautskolotājiem tikpat kā nav. Viņam palīgskolotāja vietu
piedāvā Irlavas skolotāju semināru beigušais Laidzes skolotājs Vilis Bergmanis.
Bergmanis pats raksta lugas, iet sabiedrībā un ņem sev līdzi arī jauno skolotāju. Pēc
gada atkal jāiet uz Talsiem baznīcas skolā pie Blumberga, jo Bergmanim otru
skolotāju vairs nevajag. Redzēdams, ka tautskolotāja izglītība neko augstu netiek
vērtēta, Dreimanis nolemj iegūt vismaz mājskolotāja diplomu.
Lai iegūtu labāku izglītību, jādodas uz Pēterburgu, jo Latvijā nevienas augstskolas
vēl nav. Par skolotāja darbā atlicināto naudu viņš aizbrauc uz Pēterburgu, kur satiek
dažus savus semināristus. Naudas visiem ir maz. Vienīgā izeja – mācīties pašiem un
pavasarī nolikt ģimnāzijas beigšanas eksāmenus. Eksāmenus nolēma likt pie Carskoje
Selo (30 km no Pēterburgas).
 
Pēc ilgstošas un neatlaidīgas mācīšanās, kaujoties ar trūkumu, miega badu, sabeigtu veselību,1907. gada pavasarī Ansis Dreimanis saņem ģimnāzijas beigšanas apliecību. To viņam izsniedz Pēterburgas 6. ģimnāzijā.

Tā paša gada rudenī ģimnāziju beigušais jaunais skolotājs iestājas Pēterburgas universitātē, fizikas un matemātikas fakultātē. Par katru apmeklēto lekciju jāmaksā atsevišķi, tāpēc mācās lielākoties no konspektiem un grāmatām. No otrā gada Dreimanim piešķir ķeizara Aleksandra II stipendiju. „Lai paturētu stipendiju, katru gadu bija zināms eksāmenu daudzums, kas jānokārto. Tāpēc pa kinematogrāfiem,
teātriem, koncertiem staigāt nevarēju,” raksta Ansis Dreimanis savā atmiņu grāmatā „Mana dzīve.” 1912.gadā. 30 gadu vecumā viņš beidz universitāti ar pirmās šķiras diplomu. Diploms nepalīdz viņam dabūt skolotāja vietu Latvijā. Pēterburgā Dreimanim piedāvā fizikas un matemātikas skolotāja darbu Vologdas vīriešu ģimnāzijā.
Vologda tai laikā bija guberņas pilsēta, līdzīga Jelgavai. Daudz baznīcu, nelielu
mūra namu ar koka ietvēm gar ceļa malām. Cauri pilsētai tek upe Vologda, kas ir
kuģojama. Ģimnāzijas baltajā trīsstāvu ēkā Vologdā Dreimanis nostrādā piecus
gadus. Saticība skolotāju vidū sirsnīga, arī ar skolēniem nekādu problēmu. Krievijā
sākas arī Pirmā pasaules kara gadi ar bēgļu pieplūdumu no kara apgabaliem, arī no
Latvijas. Sākoties revolucionārajiem nemieriem, 1917. gada 20. augustā, ģimnāzijas
skolotāju sirsnīgi izvadīts, Dreimanis atgriežas Latvijā. Pirmā prombūtne no Latvijas
ilgusi veselus 14 gadus.
Kara apstākļos nav iespējams nokļūt ne Rīgā, ne Kurzemē. Viņš sameklē darbu
Vezenbergas ģimnāzijā Igaunijā, kur mācības notiek krievu valodā un skolotāju
kolektīvs ļoti internacionāls. Pēc gada, kad skola pāriet uz igauņu mācību valodu,
Dreimanis dodas uz Cēsīm, kur viņu savā skolā gaida kursa biedrs Longīns Ausējs.
Te par skolotājiem strādā vairāki Latvijas brīvvalstī pazīstami darbinieki – rakstnieks,
literatūrzinātnieks Teodors Zeiferts, Jānis Grīns, vēlākais „Mēnešraksta” redaktors,
mācītājs Maldonis, radiofona direktors Smilga. Šajā skolā tiek sagaidīta arī Latvijas
brīvvalsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.
Pēc tuvinieku apciemojuma Kurzemē, boļševiku valdīšanas laikā, Dreimanim
piedāvā fizikas, matemātikas skolotāja vietu Rīgas pilsētas 3.vidusskolā. Tā ir bijusī meiteņu skola. Kad boļševiki padzīti un pie varas nāk Andrieva Niedras valdība, skolas direktori Traubergu atceļ un Dreimani ieceļ par 3.vidusskolas direktoru (no 1919.g. 4.jūn. - 1919.g. 30.sept.). Viņa valdīšanas laiks ir īss. Atgriežoties Ulmaņa valdībai un mainoties izglītības ministram, Dreimani no viņa ieņemamā amata atceļ. Viņš paliek strādāt par fizikas un matemātikas skolotāju un nostrādā šajā skolā 3 gadus.
Neredzēdams nekādas izaugsmes iespējas Rīgā, Dreimanis piekrīt Laidzes skolotāja Viļa Grikmaņa ierosinājumam nākt uz Talsiem, kur Dreimani ievēl par ģimnāzijas direktoru.
1921. gada jūnijā Ansis Dreimanis ierodas Talsos, sāk strādāt par Talsu ģimnāzijas direktoru. 1919. gadā nodibinātā Talsu vidusskola (tikai pēc 10 gadiem to atkal pārdēvēja par ģimnāziju) faktiski ir Anša Dreimaņa veidota. Viņš izveido un saliedē skolotāju kolektīvu, izstrādā mācību metodiku, ir prasīgs un stingrs, bet arī taisnīgs. Skolā norit rosīga sabiedriskā dzīve. Darbojas orķestris, koris, Sarkanā Krusta pulciņš, aktīvi darbojās mazpulki, meža dienu pasākumos stāda kokus. Teātra mīļotāji iestudē lugas. Daudzi Talsu ģimnāzijas absolventi izvēlas studijas augstākajās mācību iestādēs. Viņu vidū nav inteliģento bezdarbnieku.
Dreimaņa laikā skola pāriet uz jaunajām plašajām telpām bijušajā barona Firksa pilī. Pēc zemes reformas skolai piešķir zemi sporta laukuma izveidošanai. Direktora vadībā tas tiek pašu spēkiem izveidots, apzaļumots. Ģimnāzijas augļu dārzā ir daudz ābeļu un bumbieru, kuru augļus pārdod izsolē, ienākumus ieskaitot skolas speciālajos līdzekļos.

Bijušie skolēni raksturo direktoru kā mierīgu, nopietnu. Viss kolektīvs viņu cienīja. Skolēnu skaļās balsis pieklusa, ieraugot direktoru gaiteņos, zālē vai klasēs. Viņam nevajadzēja kliegt, pietika stingri paskatīties, lai visus pakļautu savai gribai. Skolēni Ansi Dreimani klusībā dēvēja par „kungu”, ar to pasvītrodami viņa personību, nevis augstprātību, jo direktors bija pieticīgs. Viņam nebija sava kabineta, pats viņš dzīvoja divās skolas jumtistabiņās.

1925. gadā, gandrīz četrdesmit gadu vecumā, Dreimanis salaulājas ar skolotāja Grikmaņa māsu Lizeti. 1926.gadā piedzimst pirmā meita Agrīta, 1928. gadā otrā meita Larisa Ināra (vēlāk precējusies Vīgande), 1933. gadā dēls Manzars. 1928. gadā Dreimanis uzceļ māju Talsos, Saules ielā. Daļu bankas aizņēmuma sedz ieņēmumi par paša sarakstīto fizikas mācību grāmatu vidusskolām. Ar katru gadu ciešāk viņš iesakņojas Talsos, darbojas Talsu Sadraudzīgās biedrības valdē. Par nopelniem valsts izglītības un sabiedriskajā darbā, 1928. gadā Ansis Dreimani apbalvo ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
1944. gada rudenī, krievu karaspēkam tuvojoties Latvijai, Dreimanis ar ģimeni otro reizi dodas prom no Latvijas, šoreiz uz neatgriešanos. 15. oktobrī viņi iekāpj lielā preču kuģī, kurš no Liepājas atiet uz Vāciju. Mazā pilsētiņā Haspē sagaida Vācijas kapitulāciju. Pārtiku izsniedz uz kartītēm, tās visiem nepietiek, jāiet pa pļavām plūkt skābenes un nātres. Vēlāk, kad nodibināja bēgļu nometnes un sāka rasties latviešu skolas, Ansis Dreimanis tika nozīmēts par Grēvenes vidusskolas direktoru. Kad Grēvenes bēgļu nometni likvidē, Dreimanis pārceļas uz Augustdorfu – ciematu ar 60 barakām starp priedēm. Tās it bijušās karavīru mītnes, kur izvietota latviešu pamatskola, ģimnāzija, bērnudārzs. Ar 1949. gada 15. decembri Dreimanis tiek iecelts par Augustdorfas ģimnāzijas direktoru. Kad vācieši nolemj šai vietā celt mājas saviem karavīriem, skolai piedāvā pārcelties uz Minsteri. 1957. gadā skola ar visu inventāru un skolotājiem pārnāk uz Minsteri. Te izveidojas vienīgā pilntiesīgā latviešu ģimnāzija brīvajā pasaulē. Viņš ir Minsteres ģimnāzijas pirmais direktors. 1962. gadā, sasniedzot 80 gadu vecumu, Ansis Dreimanis no darba skolā aiziet.
Viņš atpūšas un raksta atmiņas par savu mūžu . Grāmatā „Mana dzīve” tās sakārto un Vācijā izdod vecākā meita Agrīta Dreimane. 1968. gada 28. martā Dreimanis mirst un tiek apbedīts Unkelas kapsētā Reinas krastā. (talsubiblioteka.lv)