Ansis Bandrevičs, latviešu jūrniecības periodikas dibinatājs, (jūrniecības terminoloģijas aizsācējs Latvijā), Krišjāņa Valdemāra līdzgaitnieks, viņa ideju popularizētājs un izplatītājs, tautiskās atmodas laika darbinieks.

Dzimis saimnieka ģimenē Jaunsvirlaukas pagastā.

Mācījies Jelgavas reālskolā.

Kopš 1869.gada-  ierēdnis Rīgā, Liepājā, Maskavā.

1870. gada 20. oktobrī nodibinājās Maskavas Latviešu lasāmie vakari. Vakara dibinātāji un dalībnieki bija: Krišjānis Barons, Ansis Bandrēvičs, Fricis Brīvzemnieks, Dāvis Jurjāns, Krišjānis Kalniņš, Kannings / soms /, Jānis Krodzinieks, Pēteris Liepiņš, Jānis Sietiņsons, Andrejs Slēzins, Krišjānis Valdemārs, Jānis Vinklers u.c.

No šī pulciņa izauga Maskavas Latviešu studentu vakars, kas dibināts 1883. gada 19.oktobrī ar noteiktākas organizācijas raksturu un statūtiem.

Kopš 1887 avīžnieks Rīgā. Jūrniecības preses dibinātājs. Grāmatas par jūrniecību, memuāri. 

1886. un 1887.gadā publicējis “Latviešu grāmatu vācelīti” (“Austrumā” turpinājumos) – sarakstus, kas uzskatāmi par latviešu grāmatu reģistrācijas bibliogrāfijas aizsākumu.

Apgādājis paša sastādīto “Kurzemes un Vidzemes zēģelkuģu un īpašnieku sarakstu” (1892).

Avots: Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam - datu bāze. 

            Rīts, 20.09.1935

           eraksti.lv

No iespaidīgā kapa pieminekļa nozagts metāla rotājums, uzraksts saglabājies:

                                      ANSIM BANDREVIČAM

LATVJI BRAUCIET JŪRIŅĀ                                    JŪRA TAUTU DARA STIPRU

                                              LATVIJAS JŪRNIEKI