"Ziemeļu" māju saimniece svešzemes smiltājā

Silti saulainā Zaļā ceturtdienā, 1. aprīlī, zemes klēpī Jārdlejvudas (Yardleywood) kapos blakus 1958. g. mirušā dzīvesbiedra Jēkaba Piķeļa kapam guldīja Annu Piķeli, kurai pēc diviem mēnešiem būtu piepildījušies 100 gadi. Aizgājēju izvadīja prāv. J. Jurģis. Pavadītāju pulciņā bija mazdēls Raimonds ar sievu Karolīnu un otrs mazdēls Egons, kas strādā Rīgā par notāru, taču lidmašīnas nokavēšanās dēļ uz kapiem vairs netika, bet tikai uz bēru mielastu. Izvadīšanā piedalījās arī agrākais Dunikas pagasta kaimiņš Miķelis Burģelis no Notinghamas un daudzi citi no Birminghamas, "Straumēniem", Kiderminsteres, Redičas un Henlejas.

Anna Piķele, dz. Veits, dzimusi 1899. g. 31. maijā Nīcas pagastā astoņu bērnu ģimenē. No tiem vēl dzīvi ir divi brāļi Latvijā - 90 g. v. Klāvs un 88 g. v. Jēkabs, abi akadēmiski izglītoti, pārdzīvojuši izsūtījumu Sibīrijā. Viņas jaunība, kā vairākumam no tās paaudzes, bijusi ļoti grūta.

1922. g. Anna salaulājusies ar Jēkabu Piķeli no Dunikas pag. "Ziemeļu" mājām, aiziet tur par saimnieci un izaudzina divus sabiedrībā iekļāvušos dēlus - Arvīdu un Imantu. 1935. g. 18. novembrī apmeklējot brāļus Rīgā, bijusi lieciniece Brīvības pieminekļa atklāšanai.

1944. g. oktobrī Annai ar ģimeni ir jāpamet labi iekoptās "Ziemeļu" mājas. Kara beigas sagaida kara izpostītā Vācijā. 1947. g. maijā no Gēstahtas bēgļu nometnes kopā ar ģimeni ieceļo Anglijā. Strādā laukstrādnieku nometnes personālā, pēc tam par apkopēju policijas skolā. 1954. g. Piķeļu ģimene nopirka Birrninghamā lielu māju, kur bez dēlu ģimenēm pietika arī telpu daudziem latviešiem kā īrniekiem. Vēlāk viņa dzīvoja pie dēla Imanta.

Nelaiķes brāļi Klāvs un Juris bijuši teicami piensaimnieki un vadījuši labākās Vidzemes pienotavas Latvijas ziedu gados.

Bijušā Kurzemes saimniece tagad guldīta svešzemes smiltājā. Vieglu dusu!

Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 16 (24.04.1999.)

***

Dieva mierā aizgājusi mūsu mīļotā māte, vecmāmiņa, māsa un krustmāte

Anna Piķelis dz. Veits

Dzimusi Nīcas pagastā 1899. g. 31. maijā,
mirusi Birminghamā 1999. g. 23. martā.'

Vairs neko Tev, māmulīt,
Dzīvē nevarēsim sniegt.
Tik pie kapa smilšu kopas,
Dziļās skumjās galvas liekt.

Viņu mīļā piemiņā paturēs
dēli Arvīds, Imants,
mazdēls Raimonds ar ģimenēm Anglijā,
mazdēls Edgars, brāļi Jēkabs, Klāvs ar ģimeni Latvijā,
krustmeita Ausma ar ģimeni ASV

Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 14 (03.04.1999.)

***

Anna Piķele dzimusi Miķeļa (dz. 15.02.1862. - m. 1932; Pētera un Ievas dēls) un Annas (dz. Graudužis 14.07.1872., apb. 1959 Rīgā, Meža kapos) Veitu ģimenē.

Annai Piķelei ir 6 brāļi un 1 māsa: 1) Jānis (dz. 14.03. 1896. Dunikas pag. - m. 02.02.1988. Mineapolē, ASV), prec. ar Šēpera Annu no Palaipes "Šēperiem", meita Ausma, 2) Miķelis (dz. 14.11.1900. (j. st.) - m. 05.09.1953. Klīvlendā, ASV), sieva Katrīna dz. Trautmanis "Lieljūčos", dēls Arvīds, 3) Ieva, vīrs Piķelis no "Meža Piķeļiem", 4) Pēteris, precējies, dzīvoja Tārgalē, m. 1980-to gadu beigās, ir 2 meitas un dēls, 5) Juris (dz. 27.04.1904. - m. ?), piensaimnieks Vidzemē, kuram ir meita Sarma Rīgā, 6) Klāvs (dz. 23.10.1908. Dunikas pag., 1926 beidzis Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skolas kursus, Valmierā pienotavas vadītājs, bijis Vorkutā, m. 01.03.2003. Rīgā), 7) Jēkabs (dz. 22.05.1910. - m. 21.12.2007. Rīgā, kooperācijas "Tālavija" filistrs, agronoms, laikam nav precējies).

Annas Piķeles vīrs Jēkabs Piķelis Miķeļa dēls dz. 15.10.1897. Dunikā, m. 27.09.1958. Anglijā. Piķeļu ģimene dzīvoja "Ziemeļi I" mājās un nodarbojās ar lauksaimniecību. Jēkabam Piķelim piederēja kuļmašīna, ar ko pagastā saimniekiem tika apkulta novāktā labība. 1944. gada 9. oktobrī, kad strauji tuvojās Sarkanā armija, visa ģimene atstāja labi iekoptās lauku mājas un divzirgu aizjūgā devās ceļā cauri Lietuvai uz Vāciju. Pamatojums šādam solim bija loģisks - ņemot vērā Baigā gada pieredzi, Jēkabs Piķelis komunistu acīs automātiski kvalificētos kā kulaks un tautas ienaidnieks. Turklāt kara gados viņš darbojās kā Dunikas pagasta valdes loceklis, tāpēc viņam un ģimenei būtu draudējusi izsūtīšana uz vergu nometnēm Sibīrijā, esot deportējamo saraksta galvgalā.

Avoti:

1. Londonas Avīze, Nr. 644 (10.10.1958.)
2. Imanta Piķeļa atmiņas. Pieejams: https://dunika.lv/laudis-un-notikumi/atminas/dunikas-vestures-rakstitas-atminas/