.... savā dienasgrāmatā par šiem notikumiem rakstīja Rēzeknes cietuma mašīnrakstītāja Anna Družinska: "Svētdiena. No rīta ap 10.00 gāju uz kanceleju, uz dežūru. Tur jau daudzi bija priekšā. Kaut kas gatavojās. Beidzot Smeilis [cietuma darbinieks] man pateica – 11.00 tirgus laukumā nošaušot trīsdesmit palikušos makašāniešus. Es paņēmu lakatu un skrēju uz mājām. Pretī – cilvēku pūļi. [..] Pusvienpadsmitos sāka zvanīt baznīca. Kad gāju no mājām, atskanēja jau pirmā zalve. Tieši 11.00. Pēc vienas, divām minūtēm atkal. Tad atsevišķi šāvieni. Laikam tur nonāvē ievainotos. Smeilis pēc tam stāstīja: esot šauti pa desmit vienā reizē, trīs paņēmienos. Apriņķa priekšnieks no sākuma teicis īsu runu. Visus trīsdesmit atveduši no cietuma uz laukumu reizē, uz muguras sasietām rokām. Arī krituši visi vienādi: vispirms – knūpus uz priekšu, pēc tam uz muguras. Līķus sakrāvuši automašīnās un aizveduši neapsegtus."