Anhels Ganivets dzimis Spānijas pilsētā Granādā, dzirnavnieka un tirgotāja 5 bērnu ģimenē.

1875. gadā viņa tēvs izdarīja pašnāvību, taču uzņēmīgā māte pārņēma biznesu un to darīja tik veiksmīgi, ka spēja dot bērniem labu izglītību.

Šajā pilsētā pavadīja bērnību un studiju gadus.

Ar izcilību beidzis Granadas universitāti (1880-85) tiesību un filozofijas specialitātē.

1888.g. A.Ganivets pārcēlās uz dzīvi Madridē.

1890. gadā Ganivets saņēmis filozofijas doktora grādu Madrides universitātē, kuras bibliotēkā mācīja grieķu valodu (tekoši pārzinājis 5 valodas).

1892.g. pavasarī ar izciliem rezultātiem viņš izturēja pārbaudījumus, lai iestātos konsulārajā dienestā.

1892. gada 15. jūlijā kā konsuls devās uz Antverpeni, kur pavadīja četrus gadus. Šeit viņš sāka pievērsties rakstniecībai.

1895.gada 15. februārī A.Ganivets pārcēlās uz Somiju, lai strādātu konsulātā Helsinkos. Tieši šajā pilsētā Ganivets uzrakstīja lielāko daļu savu darbu, kā arī guva pirmos panākumus.

1898.gadā pēc paša Ganiveta ieteikuma sakarā ar nenozīmīgajiem komercsakariem, tika slēgts konsulāts Helsinkos.

Tā vietā tika atvērts konsulāts Rīgā, tāpēc 10. augustā Ganivets pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur, diemžēl, paiet viņa dzīves visdrūmākais periods. A.Ganivets dzīvo vientulībā, arī panākumi rakstniecībā nespēj aizkavēt dziļas depresijas iestāšanos.

1898. gada 29. novembrī Anhels Ganivets izdarīja pašnāvību, noslīcinoties Daugavā. Spānija zaudēja labu diplomātu, orģinālu domātāju un rakstnieku, kuram tikko bija aizsākusies spīdoša karjera.

Izcilais spāņu domātājs un rakstnieks Hose Ortega I Gasets Ganiveta romānu "Nenogurdināmā radītāja Pio Sida darbi" (Los trabajos del infatigable creador Pio Cid) nosauca par vienu no labākajiem romāniem spāņu valodā.

1994.gadā Rīgā, Baložu ielā 22 pie mājas, kurā dzīvoja Anhels Ganivets, ar Granādas studentu gādību tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Ganivets bija tā saucamās '98. gada paaudzes rakstnieks. Slimības iemesls- cietis no progresējošas sifilītiskās paralīzes.

Apbedīts Granadā