Vakar ap plkst. 17 Svētei pāri gāja spēcīga viesuļvētra, kas vairākiem lauksaimniekiem nodarīja lielus zaudējumus. Liepiņu mājās viesulis sagrāva labības šķūni un ievainoja cilvēkus, kas, vētrai plosoties, šķūnī meklējuši patvērumu. Cietušie ir Zaļenieku pag. lauksaimnieki Fr. Vidzirksts no Akmentiņiem un Anete Sloceniece ar dēlu Ilmāru no Ziediņiem. Viņus uz ceļa, atgriežoties no Jelgavas, pārsteigusi spēcīga lietus gāze ar vētru, tādēļ tie lūguši Liepiņu saimniecības vad. V. Muceniekam atļaut paslēpties labības šķūnī. Mucenieks patvērumu neliedzis, bet, negalvodams par šķūņa izturību vētrā, brīdinājis no varbūtējām briesmām. Lauksaimnieki tomēr ar saviem pajūgiem iebraukuši šķūnī. Mucenieks, redzēdams spēcīgo vētru, aicinājis ceļiniekus šķūni atstāt. Sloceniece ar dēlu klausījusi aicinājumam un devusies ārā, bet šajā brīdī viesulis šķūni sagrāvis, aprokot zem drupām Vidzirksti ar pajūgu un Slocinieci. Zirgu ar ratiem vētra izsviedusi biešu laukā, bet viņas dēls Ilmārs paspējis laikā no šķūņa izkļūt un palicis neievainots. Apraktos glābt piesteigušies saimniecības iedzīvotāji un kaimiņi. Vidzirkstis pats izkļuvis no gruvešiem, bet Slocenieci izvilkuši piesteigušies glābēji. Viņai satriekts viss ķermenis. Arī Vidzirkstim saspiests krūšu kurvis un satriekta mugura. Cietušie ātrās palīdzības automobīlī nogādāti Jelgavas Sarkanā krusta slimnīcā. Stipri bojātas arī lauksaimniecības mašīnas un darba rīki, kas atradušies šķūnī. Atsevišķas šķūņa daļas vētra aizsviedusi vairāk kā 50 soļu attālumā. Ap to pašu laiku vētra sagrāvusi labības šķūni arī Šluguru mājās.  Arī citās mājās Svētes pag. redzami vētras postījumi: nolauztas ābeles, bumbieri un citi koki. (Zemgales balss, 18.07.1939)

17. jūlijā Svētei pāri gāja spēcīga viesuļvētra, nodarīdama lauksaimniekiem lielus zaudējumus. Liepiņu mājās viesulis sagrāva A. Spurei piederošo labības šķūni un ievainoja Zaļenieku pag. lauksaimnieku Fr. Vidzirksti no Akmentiņiem un A. Slocenieci no Ziediņiem, kas bija iebēguši šķūnī meklēt patvērumu. Cietušos nogādāja Jelgavas Sarkanā krusta slimnīcā, kur Vidzirkste atveseļojās un pag. nedēļā atgriezās savās mājās, bet Sloceniece no gūtiem ievainojumiem mira. Svētdien viņu izvadīja pēdējā gaitā uz Zaļenieku pag. Gauriņu kapsētu, kur jau atdusas viņas pirms 3 gadiem mirušais dzīves draugs. Apbedīšanas ceremoniju vadīja Zaļās draudzes mācītājs A. Voitkus, teikdams mierinošus vārdus pavadītājiem. Aizgājēja atstāj 2 dēlus un meitu. (Zemgales balss, 09.08.1939)