Andrivs Jūrdžs (1845 — 1925). Zaļmuižas, (tagadējā Nautrēnu pagasta) Kuorklinīku zemnieks, ievērojamākais Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvis. Pašmācības ceļā iemācās lasīt un rakstīt, apgūst krievu, poļu, latīņu valodu.

Latīņu drukas aizlieguma laikā ar roku sarakstījis vairāk kā 20 biezu sējumu, no kuriem lielākā daļa gājuši bojā ugunsgrēkā, saglabājušās grāmatas glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Rakstījis arī dzeju, aforismus, reliģiskas esejas, vācis tautas dziesmas un sakāmvārdus. Atdusas Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos.  

Piezīmju lauki: Ar pašrocīgu uzrakstu ar dzimšanas datiem un fotoattēla rašanās vietu Pēterburgā un laiku.  

***

Latgaliešu dziesminieks, grāmatu pārrakstītājs Andrīvs Jurdžs dzimis 1840.gada 12.decembrī Ludzas apriņķa Nautrēnu (tagad Miglinieku) pagasta Kārklinieku sādžā dzimtcilvēku ģimenē. Lasīt zēnu iemācīja māte pēc dziesmu grāmatas, rakstu prasmi apguva patstāvīgi. Mācēja runāt arī krieviski, poliski, lietuviski, pārvaldīja pat latīņu valodu.

A. Jurdžs bija ļoti sabiedrisks cilvēks, zināja daudz dziesmu, labi dziedāja un spēlēja kokli, saietos ar savām runām izglītoja apkaimes ļaudis. Bija savācis tiem laikiem diezgan plašu bibliotēku: daudz reliģiskās literatūras, kalendārus, beletristikas, palaikam darbojās arī kā grāmatu izplatītājs un tirgotājs.

A. Jurdžs no grāmatām, pārnovdu  latviešu avīzēm un žurnāliem uz atsevišķām lapām pārrakstīja, daļu iepriekš iztulkojis, visu, kas viņam šķitis vērtīgāks. Šādā veidā radās dažādas atziņas par dzīves norisēm. No šādām lapām izgatavoja biezas grāmatas, iesēja tās un izplatīja par maksu vai tāpat dāvināja tautai pa visu plašo Latgali. Visi šie rokraksti ir ļoti vērtīgi tā laika tautas psiholoģijas, uzskatu, dzīvesveida, garadzīves atspoguļotāji. Reizē tas ir arī Latgales latviešu literatūras pirmsākums. A. Jurdža paveiktā nozīmi vairo tas, ka viņš darbojies drukas aizlieguma laikā, kad Latgales novadā nedrīkstēja iespiest grāmatas ar latīņu burtiem. Kā pretstats tam daudzās vietās Latgalē radās rokrakstu grāmatniecība. Diemžēl liela daļa A. Jurdža bibliotēkas un rokrakstu, kas tika nodoti Latgales Centrālajam muzejam Rēzeknē, gāja bojā ugunsnelaimē 1925. gadā. kad sadega 15 sējumu. No pāri palikušā mantojuma liela daļa patlaban glabājas Valsts bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

A. Jurdžs ir atstājis daudz oriģināldarbu, krievu un poļu autoru tekstu pārfrazējumu. A. Jurdžs sacerēja arī humoristiskus stāstiņus, rakstīja sīkprozu – aforismus, sakāmvārdus, parunas, kurās pauda sabiedriskas, humānas ētikas atziņas, audzinot cilvēkos labākās jūtas. Dzejoļus un rakstus A. Jurdžs publicēja „Katoļu māju kalendārā”, kalendārā „Daugava”, pirmajā latviešu dzejas antoloģijā „Kūkle”(1914), bija pirmo latgaliešu laikrakstu „Gaisma” un „Druva” korespondents. Tāds ir bijis mūsu novadnieks – neatlaidīgs un izturīgs, pieticīgs un vienkāršs cilvēks, kurš visu savu ilgo mūžu centies izglītot Latgales zemnieku, nest saviem līdzcilvēkiem gara gaismu.                                                                                                         

Miris viņš 1925. gada 22. aprīlī turpat Korklinīkos. Atdusas Desetnieku kapsētā.

Avots: ludzasbiblioteka.lv