Andris Ritmanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.02.1926
Miršanas datums:
17.08.2018
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Andris Atis Ritmanis
Kategorijas:
Dzejnieks, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Uzņēmējs, Ārsts
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ārsts, sabiedrisks darbinieks, dzejnieks, vairāku grāmatu autors. Viens no aktīvākajiem trimdas kultūras darbiniekiem, mūzikla “Eslingena” līdzautors un Atmodas laika leģendārās dziesmas “Manai tautai” vārdu autors. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Dzimis Rīgā, mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā,

Trimdā beidzis University of Oregon Medical School

Dibinājis un strādājis King Road Medical Clinic, Portlendā

1955. gada un 1982. gada dziesmu svētku Portlandē, rīkotājiem 

1999. gada piedalījies dziesmu svētku rīkošanā Tūkstošozolos Losandželosas tuvumā. 

2003. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Andra un Asjas  Ritmaņu ģimenē piedzimušas divas meitas- Lolita un Brigita (Ritmanis-Jameson), kā arī dēls Alberts.

***

 Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus.

Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos.

Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas,

Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst.

Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās.

Bez zemes savas tā cīnās un dalās.

Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās,

Pat savā zemē tā neaug kā nākas.

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Visai latviešu tautai,

Saved to mājās pie Daugavas krastiem,

Saved to mājās.

Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus.

Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos.

Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas,

Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst.

Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās.

Bez zemes savas tā cīnās un dalās.

Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās,

Pat savā zemē tā neaug kā nākas.

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Visai latviešu tautai,

Saved to mājās pie Daugavas krastiem,

Saved to mājās.

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Mūsu latviešu tautai

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai,

Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma.

Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai,

Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma.

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Visai latviešu tautai,

Saved to mājās pie Daugavas krastiem,

Saved to mājās. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Mūsu latviešu tautai Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Mūsu latviešu tautai

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai,

Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma.

Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai,

Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma.

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Visai latviešu tautai,

Saved to mājās pie Daugavas krastiem,

Saved to mājās.

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Mūsu latviešu tautai

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

Ieva Akuratere - Manai Tautai (Palīdzi Dievs) | To My Nation

#################

Andris Ritmanis (1926–2018) – ārsts, sabiedrisks darbinieks un rakstnieks.

Četru grāmatu autors: “Dzīves drumstaliņas” (Goppera fonda balva, 2001), “Dzīves drumstaliņas Amerikā” (2003), par kuru saņēma PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju, “No Rīgas plašajā pasaulē” (2006), “Ar sapni pagalvī” – dzeju izlase (2011), par kuru saņēma Ģenerāla K. Goppera gada balvu. Ilgus gadus rakstījis Ziemsvētku stāstus avīzēm, galvenokārt ”Laikam”, kā arī dažāda satura rakstus presē, īslugas “Satikšanās” autors un “Portlandes Dzintara” vēstures aprakstam.Personiska informācija

Tēvs – Eduards Ritmanis (1890–1948), dzimis Stāmerienes pagastā, kultūrinženieris, skolotājs, skolas direktors.
Māte – Lidija Ritmane (dzimusi Briede, 1894–1970) dzimusi Rīgā. Pirms Pirmā pasaules kara dziedājusi Latviešu izglītības biedrības korī, darbojusies teātrī. Pirmā pasaules kara laikā strādājusi par skolotāju latviešu skolā Tērbatā, dziedot arī Alfrēda Kalniņa korī. Bijusi aktīva dalībniece Sieviešu palīdzības korpusā. Ilgus gadus strādājusi slimo kasē.

Brāļi – Valdis Ritmanis (1920–1962) būvnieks, Zigurds Ritmanis (1923–1996) latvisko gara mantu krājējs, literāts.

Ritmaņu ģimene kopš 1933. gada dzīvoja Mežu prospektā 4, Rīgā, Mežaparkā.
Jaunībā bijis liels sportists, piedaloties Rīgas futbola klubā, mazpulku basketbolā, slēpošanā un ūdenspolo.

1941: iepazinās ar Asju Meļķi (Magitu), kura arī tolaik dzīvoja Mežaparkā.
1944: augustā iesaukts, bijis sanitārs, Asja 1944. gada pirmajās oktobra dienās viena pati nonāca Polijā - Dancigā (Gdaņska). Kara burzmā abiem laimējās uz brīdi satikties, un 1944. gada 29. novembrī – Dancigā, apprecēties, tomēr karš viņus atkal izšķīra. Tūlīt atkal karš abus izšķīra un viņi atkal satikās 1945. gada augustā.
1947: piedzima meita Brigita.
1949: izceļoja uz ASV, braucienu finansiāli atbalstīja krusttēvs Lietuvietis, kurš strādāja par ārstu Oregonas pilsētas slimnīcā. Ģimene nonāca Salemā, Oregonā.
1950: piedzima dēls Alberts.
1962: piedzima meita Lolita.

Aktīvi darbojās Oregonas latviešu sabiedrībā.
2007: pārcēlās uz dzīvi Sherman Oaks, Kalifornijā, kur turpināja aktīvi līdzdarboties Losandželosas latviešu sabiedrībā.

Ritmaņu ģimene Latviju pirmoreiz apciemoja 1962. gadā, tad 1964., 1968. un 1972, pēc tam kopš 1989. gada.
Profesionālā darbība - Sākot ar otriem Rietumkrasta Dziesmu svētkiem Portlandē 1965. gadā, veicinājis latviešu tautas gara kopšanu dziesmā un dejā; bijis centrāla figūra Rietumkrasta Dziesmu svētku rīkošanā.

1976. gadā rakstītās dzejasrindas "Manai tautai” vēsturiskajā 1988. gadā, meitas Brigitas ietērptas mūzikā un Ievas Akurāteres nodziedātas, kļuva par Atmodas himnu, par Latvijas likteņdziesmu.

1969. un 1979. gadā rīkojis 2x2 nometnes, 1965. un 1982. gadā – attiecīgi latviešu Dziesmu svētkus Portlandē. No 1971. līdz 1975. gadam bijis Oregonas latviešu biedrības priekšsēdis, ilggadīgs Rietumkrasta dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis, kasieris, jaunatnes lietu pārzinis u. c.

1972–1979: palīdzēja savai meitai Brigitai jauniešu muzikālā ansambļa “Portlandes Dzintars” radītājai un muzikālajai vadītājai; sekmīgi izkārtoja koncertus: ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Zviedrijā.

1987: mūzikls “Tas vakars piektdienā": Andra Ritmaņa librets, Lolitas Ritmanes mūzika un Brigitas Ritmanes-Oses režija (Rietumu krasta latviešu Dziesmu svētkos Longbīčā; mūzikla ieraksts glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā), iestudējumu 1990. gadā izrādīja Latvijā, sniedzot 11 izrādes Rīgā, Cēsīs, Ogrē, Bauskā un Jelgavā. Galvenais organizētājs Latvijā bija Zigmārs Liepiņš. Pēc katras izrādes tauta, kopā ar šo ansambli dziedāja “Palīdzi, Dievs visai latviešu tautai” (kopā ap 60,000 klausītāju.)
2008: mūzikls “Vēstule no Losas”: Lolitas Ritmanes un Brigitas Ritmanes-Oses mūzika un Andŗa Ritmaņa vārdi: izrādes Venturā, Kalifornijā, XV Rietumu krasta latviešu Dziesmu Svētku laikā.
2003: bērnu mūzikls “Gudrais Padomiņš": Andras Berkoldes teksts, Andŗa Ritmaņa dziesmu vārdi un Lolitas Ritmanes mūzika.
2005: mūzikls “Eslingena” – Lolitas Ritmanes un Alberta Legzdiņa mūzika, Alberta Legzdiņa un Andra Ritmaņa teksts. Mūzikls Gunāra Vērenieka režijā izrādīts Toronto 2004. gadā Dziesmu svētkos (videoieraksts glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā; Latviešu dziesmu svētki Kanādā (12 : 2004 : Toronto, Kanāda)), 2005. gada vasarā, Rīgā, Nacionālā teātrī ar 11 izpārdotām izrādēm.
2016: Austrāliešu latviešu iestudējumā mūziklu “Eslingena” uzveda Austrālijas Latviešu Kultūras dienās- Melburnā.
2017: Vācijā – Eslingenas pilsētā notika jauns iestudējums ar dalībniekiem no visas pasaules, Jāņa Mūrnieka režijā.

Andŗa Ritmaņa dziesmas skanējušas neskaitāmos Dziesmu svētkos un koncertos. 2006. g. Andris un Brigita saņēma balvu Tautas partijas rīkotajā konkursā “Mēs mīlam šo valsti” par dziesmu: “Es mīlu Latviju”. Balva bija Latvijas ozols, ko iestādīja Arkadijas dārzā, Rīgā. Andris saņēmis goda balvas no Ģen. Goppera fonda, Goda balvas un Atzinības rakstus no Amerikas Latviešu Apvienības un PBLA.

Dziesmas ar Andra Ritmaņa vārdiem ieskaņotas skaņuplatē "Meitenes dziesma Latvijai" (Portlande, Oregona: Rīga Records, 1980).

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Eduards RitmanisEduards RitmanisTēvs14.08.189029.04.1948
        2Lidija RitmaneLidija RitmaneMāte24.03.189429.07.1970
        3Zigurds RitmanisZigurds RitmanisBrālis12.07.192311.01.1996
        4Valdis RitmanisValdis RitmanisBrālis20.07.192030.05.1962
        5Asja RitmanisAsja RitmanisSieva17.09.192405.12.2021

        Nav norādīti notikumi

        Birkas