* 1897. XII 13. Jelgavā

                Beidzis Jelgavas reālskolu,

                1916. X 01. Aleksandra kara skolas junkurs,

                1917. II 01. beidzis un paaugstināts praporščiks pakāpē,

                1917. II 01. Rezerves 230. kājnieku pulka jaunākais virsnieks,

                1917. VI 10. Sibīrijas 2. strēlnieku pulka jaunākais virsnieks,

                1918. II atvaļināts.

                1918. X Padomju Latvijas I divīzijas rzerves pulkā,

                1919. V 22. dezertējis.

                1919. V 25. Rīgas jaunformējamo spēku I Rīgas rotā,

                1919. VII 12. Jelgavas kājnieku pulkā, pulkveža Grove rīcībā,

                1919. VIII 10. beidzis Instruktoru kursus pie Liepājas kara skolās,

                1919. X 04. Armijas Virspavēlnieka štāba jaunākais sevišķo uzdevumu virsnieks,

                1919. XII 30. paaugstināts virsleitnants pakāpē,

                1920. VI 12. Aizputes kājnieku pulka Rotas (VIII) jaunākais virsnieks,

                1920. X 16. Atvaļināts,

               1920.-to gadu sākumā bijis Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa 2.adjutants, pēc tam strādājis diplomātiskajā dienestā, veicis diplomātiskā kurjera pienākumus Vācijā un Itālijā, pēc atgriešanās Latvijā, pildījis sevišķo uzdevumu ierēdņa pienākumus. 

              No 17.07.1934.-1940.g. Tautas labklājības ministrijas Valsts dienesta slimo kasu nodaļas vadītājs.

1940.gadā, kad Sarkanā armija okupēja Latviju, Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ieteicis saviem adjutantiem: Andrejam Veinbergam un M.Lūkinam sākt strādāt par krāvējiem Rīgas Preču stacijā, tādā veidā jaucot pēdas čekai un Andrejam Veinbergam arī izdevās izvairīties no 1941.gada apcietināšanām un deportācijas uz Sibīriju.

Valsts prezidenta 1.adjutants M.Lūkins tika apcietināts 1941.gadā un nogalināts Centrālcietumā.  

   Ienākot vāciešiem, Andrejs Veinbergs Latviešu leģiona sastāvā aizgāja cīnīties par Latviju un nonāca Kurzemes cietoksnī.

Vēlāk Sarkanā armija viņu arestēja, Andrejs Veinbergs tika nosūtīts uz Sibīriju, Arhangeļsku. Latvijā viņš atgriezās 1947.g.

1952.gadā čeka atkal apcietināja Andreju Veinbergu un viņš tika notiesāts uz 25 gadiem Sibīrijā par valsts nodevību, nosūtot viņu uz Intas nometni Mordovijā.

      Latvijā Andrejs Veinbergs atgriezās tikai pēc vispārējās amnestijas, kas notika 1957.gadā. Gulāgā pārciestais Andreju Veinbergu bija tik ļoti pārvērtis, ka tuvinieki viņu atpazina tikai pēc balss. Līdz pat došanās pensijā Andrejs Veinbergs strādāja Infekcijas slimnīcā par saimniecības nodaļas vadītāju.       

Andrejs Veinbergs tiek uzskatīts par Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa dēlu, kaut dokumentāli tas nav pierādīts.  

                Apbalvots ar Atzinības Krustu.

                Avots:       5601-1-6857.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

                               Šaitere, Tekla.  Kas bija Andrejs Veinbergs? : [par iespējamo Kārļa Ulmaņa dēlu (1897-1985): no laikr. "Diena" (Rīga), 24.febr.]  Laiks (Ņujorka), 2001, 10.marts 8., 10.lpp. Raksts elektroniski pieejams : http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_000_xlak2001n10|article:DIVL382|query:TAM%C4%80RU%20Tam%C4%81ra%20St%C5%ABre|issueType:P