LKOK nr.3/553

Dižkareivis 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1888. g. 13. novembrī Iršu kolonijā Vidzemē.

+ 1941. g. jūlijā

Apbalvots par cīņu 1919. g. 14. novembrī pie Birzgales muižas Zemgalē. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Pakāpeniski paaugstināts līdz virsseržantam.

Krievu armijā iesaukts 1910. g., dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā, vēlāk Liepājā. 1914. g. vasarā iesaukts atkārtoti, iedalīts 87. Neišlotes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un pie Varšavas, vēlāk pie Lodzas, kur kritis gūstā. Apbalvots ar 2 Jura krustiem. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 14. jūn. Pļaviņās, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. 1920. g. apriņķī paaugstināts par virsseržantu. 

1919. g. naktī uz 14. nov. Zemgalē Birzgales muižas ieņemšanā ārkārtīgi niknā ienaidnieka ložmetēju ugunī Ū. pirmais ielauzās muižā, apšāva ložmetēju apkalpes un ieguva 4 ložmetējus kaujas gatavībā. 

Atvaļināts 1920. g. okt. Dzīvojis Bebru pag. Kalniešos, kur ierīkojis tējnīcu. 1941. g. jūl. viņu nošāvuši bēgošie sarkanarmieši. (apbalvots arī brālis Pēteris).