LKOK nr.3/511

Svarāns, Andrejs

Kapitāns 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1893. g. 28. februārī Zasas pagastā.

+ 1947. g. 29. septembrī, ieslodzījumā Dienvidu Kuzbasa nometnē

[]

Apbalvots par 1916. g. 8. marta kaujām pie Franču-Jūgu mājām Ķekavas rajonā.

1928. g. 7. decembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

SVARĀNS ANDREJS Mārtiņa dēls

Bij. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. Zasas pag. Beidzis Drisas pilsētas skolu, izturējis eksāmenu par 5 klasēm Vitebskas komercskolā. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. aug., dienējis 94. rezerves pulkā. 1915. g. nov. beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu, iedalīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā, vada komandieris, vēlāk rotas komandiera v.i. 1916. g. dec. beidzis virsnieku strēlnieku skolu Oranienbaumā. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Annas IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. Pulku atstājis 1917. g. sept., dzīvojis Polockas apr. 

1916. g. 8. martā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām Svarāns kā pusrotas komandieris, vācu ierakumu ieņemšanas laikā smagi ievainots galvā, turpināja kauju un atsita vairākkārtējus uzbrukumus. Pēc rotas komandiera nāves uzņēmās rotas vadību, kopā ar 15 cilvēkiem devās izlūkos ienaidnieka aizmugurē un atgriezās ar svarīgām ziņām. 

1918. g. dec. brīvprātīgi pieteicies virsnieku rezervē. 28. dec. iecelts par ložmetējnieku komandas priekšnieku Studentu rotā. Piedalījies kaujās no Rudbāržiem līdz Rīgai. 1919. g. saformējis Ložmetēju instruktoru rotu, kas okt. pārveidota par Kurzemes divīzijas papildu bataljonu, šā bataljona komandieris. Piedalījies Jaunjelgavas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. 1920. g. jūn. iecelts par Liepājas pilsētas komandantu, pēc tam par rotas komandieri 4. robežsargu pulkā; vēlāk rotas un bataljona komandieris 12. Bauskas kājnieku pulkā. 

1925. g. beidzis virsnieku kursus, no 1926. g. rotas komandieris 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1928. g. dec. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1928. g. beidzis bataljona komandieru kursus. Piešķirta jaunsaimn. Zasas pag. Landzānos. 

2. pasaules kara sākumā vadījis pag. pašaizsardzības vienību. Kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1945. g. ievietots filtrācijas nometnē Austrumprūsijā, kur arī palicis uz dzīvi Čerņahovskas pilsētā; namu pārvaldnieks Padomju armijas pilsētas namu pārvaldē līdz arestam 1947. g. sākumā. 

1947. g. 12. maijā ar kara tribunāla spriedumu piespriests nāvessods. 7. jūn. ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmumu tas aizstāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem un tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā Dienvidu Kuzbasa nometnē 1947. g. 29. sept.