Dzimis 1882. g. 13. jūl. Valdgales pag. Speņģos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Katrīne. Latvietis, luterticīgs.

1910. g. ar I šķ. diplomu beidzis MU Juridisko fakultāti.

No 1910. g. marta ierēdnis Rīgas–Orlas dzelzceļa pārvaldes rēķinvedībā (kolēģijas sekretāra civildienesta rangā).

1911. g. febr. iecelts par Kurzemes kroņa palātas sevišķu uzdevumu ierēdni; strādājis 2. daļas Tirdzniecības nodaļā (galdā; no 1912. g. janv. galda priekšnieka palīgs).

No 1912. g. marta Dobeles iecirkņa nodokļu inspektora v. i., no 1912. g. jūn. jaunākā kontroliera v. i. Kurzemes gub. degvīna rūpniecībā (1912. g. nov. apstiprināts amatā).

1915. g. sept. komandēts Ufas gub. akcīzes pārvaldes rīcībā. 1918. g. martā iecelts par Ufas gub. akcīzes valdes vecāko kontrolieri, 1918. g. maijā par grāmatveža palīgu, 1918. g. jūl. par sekretāra palīgu, 1919. g. jūn. par Dzērienu pārdošanas nodaļas sekretāru.

Tuvojoties Sarkanajai armijai, 1919. g. evakuēts uz Novonikolajevsku, kuru 1919. g. dec. ieņēma Sarkanā armija.

No 1920. g. sākuma strādājis Novonikolajevskas pilsētas administrācijas Darba nodaļā.

1920. g. apr. atgriezies Ufā, strādājis Ufas gub. Netiešo nodokļu nodaļā, pēc tās likvidēšanas Tautsaimniecības nodaļā.

1920. g. nov. atgriezies Latvijā.

1921. g. 21. febr. iecelts par Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni. 1921. g. 3. maijā atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1921. g. 6. okt. iecelts par papildu miertiesnesi Latgales apgabaltiesā. 1921. g. 11. okt. piekomandēts apgabaltiesai tiesas sastāva papildināšanai, piešķirot tiesas locekļa tiesības un atalgojumu; piekomandēts civilnodaļai.

 1922. g. 5. janv. iecelts par Latgales apgabaltiesas locekli.

No 1923. g. 6. nov. Jelgavas apgabaltiesas loceklis (1923. g. 7. dec. apstiprināts Saeimā).

No 1924. g. 29. apr. Latgales apgabaltiesas loceklis.

No 1926. g. 16. nov. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) priekšsēdētāja biedrs (no 1938. g. vicepriekšsēdētājs).

1926. g. nov. iecelts par 1. civilnodaļas vadītāju (1939. g. 19. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1939. g. dec. piešķirta pensija.

Miris Vācijā 1943. g.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III, IV šķ.

Precējies 1931. g. 12. jūn. ar Gerdu Mariju Perno (Pernaux), meita Aldona Elēna (dz. 1932. g. 19. okt.), dēls Andress Ģirts (dz. 1934. g. 16. jūn.) un meita Biruta Edīte (dz. 1937. g. 26. martā).

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 102. l.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1929. g. 5. febr. raksta tieslietu ministram B. Bērentam: “Pagodinos stādīt priekšā Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja 1928. g. 13./14. decembra iesniegumu līdz ar tās pašas tiesas priekšsēdētāja biedra Andreja Strazdiņa lūgumu dēļ atsvabināšanas no līdzšinējā amata un iecelšanas par tiesas locekli. No savas puses pilnīgi pievienojos apgabaltiesas priekšsēdētāja kunga izteiktām domām un lūdzu darīt visu iespējamo, lai Strazdiņš ņemtu savu lūgumu atpakaļ, jo atrast apzinīgu kandidātu amatam, no kura priekšgājējs neiespējamu darba apstākļu dēļ aizmucis, būs ārkārtīgi grūti.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 102. l., 28. lp.)

No A. Strazdiņa 1939. g. 10. okt. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Saskaņā ar Jūsu priekšlikumu pagodinos lūgt Jūsu gādību par manis atbrīvošanu no amata un atlaišanu no dienesta.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 102. l., 29. lp.)

No A. Strazdiņa 1939. g. 13. okt. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Sakarā ar personīgu sarunu ar Jums š. g. 10. oktobrī, pagodinos ziņot, ka tūliņ pēc manas atgriešanās Daugavpilī mana sieva un es nolēmām atmest pirmajās uztraukuma dienās manas sievas tuvinieku ietekmes ceļā pazibējušo domu par izceļošanu, kura mums pašā sākumā bija nepanesami mokoša. Jūs, augsti godātais Ministra kungs, sapratīsiet, ko nozīmē pēc sava rakstura diezgan nevarīgai sievietei šķirties no savas mātes, brāļiem un māsām, varbūt uz visiem laikiem un nenosodīsiet par to, ka šī doma uz īsu laiku radusies.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 102. l., 30. lp.)