Dzimis fil!, cand.oec. Alfrēda Plakana, fr.Acad. 1925.II (23.(10. pēc v. st.) II 1908. Cēsīs – 30.XI 1983. Toronto, Ontario provincē, Kanadā) un skol. Klāras, dzim. Ozols (20.X 1905. Rīgā – 21.VIII 1982. Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī, ASV), 3 dēlu ģimenē; brāļi Juris, fr.Acad. 1954.II (9.VII 1935. Rīgā – 17.IV 1989. Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī, ASV) un Jānis (John) fr.Acad. 1962.I. (5.XI 1943. Rīgā – 6.I 2021. Floridas pavalstī, ASV).

VI 1944. kopā ar ģimeni uz vācu kuģa Santa Rosa devies bēgļu gaitās uz Dancigu (Danzig), Vācijā (tag. Gdaņska, Polijā). No X 1944. līdz II 1945. ar ģimeni dzīvojis Liberecā (Liberec), Čechijā (toreiz Reichenberga (Reichenberg), Sudetijā). II 1945. ar ģimeni šķērsojis Vācijas-Čechijas robežu un apmeties pie Veidenas (Weiden), Delčas (Döltsch) ciematiņā, amerikāņu zonā. Nākamos 6 g. ar ģimeni dzīvojis dažādās DP nometnēs; no 1945. līdz 1946. Delčā, no 1946. līdz 1948. Vircburgas (Würzburg) DP nometnē mācījies latv. psk., no 1948. līdz 1949. Karlsrūes (Karlsruhe) DP nometnē turpinājis mācības latv. psk. 

1949. ar ģimeni dzīvojis Švābijas Gmindes (Schwäbisch-Gmünd) DP nometnē, 1950. Ingolštatē (Ingolstadt) un no 1950. līdz 1951. tranzītnometnēs Gronā (Grohn) un Ludvigsburgā (Ludwigsburg).

6.VI 1951. no Brēmerhāfenas (Bremerhaven) ostas ar kuģi USS General S. D. Sturgis devies uz Ņujorku, ASV. 16. VI 1951. ar ģimeni ieradies Ņujorkā, ASV.

24.VI 1951. ar ģimeni devies uz Lankasteru (Lancaster), Pensilvānijas pavalstī.

Mācījies un 1959. pabeidzis Makkaskija (J.P. McCaskey) Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī.

Stud. un 1963. ar BA gradu beidzis Franklina un Maršala kol. (Franklin & Marshall College) Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī.

2 g. stažējies Pensilvānijas senatora Hjū Skota (Hugh Scott) birojā Vašingtonā, D.C.

Stud. un 1964. ar MA gradu beidzis Harvarda U (Harvard University).

Stud. un 1969. Harvarda U ieguvis Dr.hist. gradu par disertāciju The National Awakening in Latvia, 1858 - 1900 (Nacionālā atmoda Latvijā).

No 1966. līdz 1967. bijis Fulbraita stipendiāts Helsinkos, Somijā.

No 1968. līdz 1969. un no 1969. līdz 1974. bijis vēst. doc. Bostonas kol.

No 1970. līdz 1971. bijis ASV Nacionālā humānitāro zinātņu f. stipendiāts un ASV Nacionālā zinātņu pētniecības f. pētnieks.

1972. bijis vieslektors prof. Franklina un Maršala kol.

No 1972. līdz 1973. bijis pētnieks antropoloģijas depart. University of Massachusetts, Amherst )Masačusetas U Amherstā).

No 1974. līdz 1976. bijis ASV Nacionālā humānitāro zinātņu f. pētnieks.

No 1974. līdz 1977. bijis ASV Nacionālā veselības pētn. institūta pētnieks.

No 1975. līdz 1977. bijis Forda f. Austrumeiropas programmas pētnieks.

No 1975. līdz 2006. bijis Aiovas valsts U (Iowa State University) Vēst. fak. docētājs; no 1987. līdz 1992. un no 2002. līdz 2006. bijis fak. dekāns; no 1982. prof.; vēlāk emeritētais prof. No 1978. līdz 1979. bijis Aiovas valsts U pētniecības vad.

No 1978. līdz 1980. bijis ASV Nacionālā humānitāro zinātņu pētniecības f. programmas galv. pētnieks.

1981. 2 mēn. bijis PSRS ZA vec. zinātņu apmaiņas programmas zinātnieks Rīgā un Tallinā.

No 1981. līdz 1982. bijis Amerikas apv. slāvu stud. veicināšanai spec. programmu pētnieks.

1983. bijis Somu-amerikāņu akadēmiskās apmaiņas programmas komisijas loceklis.

1985. viesprof. Kalifornijas U (University of California, Riverside). No 1985. līdz 1986. bijis vairāku profesionālo komisiju loceklis, vēst. fak. dekāna. a.p.i.

No 1980. līdz 1984. bijis ASV Nacionālā Zinātniskās pētniecības f. Antropoloģijas programmas galv. pētnieks.

1985. bijis 2.Marburgas Baltijas studiju simpozija amerikāņu puses org.

Kopš 1985. ir Baltijas vēst. komisijas Getingenē (Göttingen), Vācijā korespondētājloceklis.

1986. bijis IX Baltijas studiju konferences vēst. sesiju org. Viskonsinas U.

No 1988. līdz 1990. bijis AABS prezidents.

5.VII 1990. ievēlēts par LZA ārzemju locekli.

No 1996. līdz 2002. bijis žurnāla The History of the Family: An International Quarterly palīgred.; galv. red. no 2002. līdz 2006.

Kopš 1994. Latvijas Vēstures Institūta žurnāla un kopš 1999. žurnāla Latvijas Arhīvi red. kollēģijas loceklis.

1999. piešķirts Umeo U (Umeå  universitet) Zviedrijā goda doktora grads.

Pētījis Austrumeiropas sociālo un demografisko vēst., Latvijas 18. un 19.gs. vēst. un kvantitatīvo metožu lietošanu vēst. pētniecībā.

30.VI 2006. pensionējies.

V 2014., lai būtu tuvāk meitai Lijai, ar sievu pārcēlies uz dzīvi Aiovasitijā (Iowa City), Aiovas pavalstī, ASV.

Publicējis ap 80 zinātnisko rakstu un četras monografijas. LU Latvijas vēstures institūta izdevuma Latvija 19.gadsimtā (2000) un 20.gadsimta Latvijas vēsture (1-2, 2000-03) līdzautors. Sarakstījis Kinship in the Past (Radniecība pagātnē, 1984), The Latvians (Latvieši, 1995), Historical Dictionary of Latvia (Latvijas Vēstures vārdnīca, 1997), Experiencing Totalitarianism (Totalitārisma pieredze, 2007), A Concise History of the Baltic States (Īsa Baltijas valstu vēsture, 2011) un The Reluctant Exiles: Latvians in the West After WWII (Negribīgie trimdinieki: Latvieši rietumos pēc Otrā pasaules kara, 2021). Viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu vēsturniekiem, kas nodarbojās ar 18.–20. gadsimta vēstures izpēti.

Ar Ordeņu kapitula 31.III 2017. lēmumu apbalvots ar IV šķ. TZO.

Miris 4.VII 2024. Atrium Village aprūpes ciematā, Hillā (Hill), Aijovas pavalstī, ASV. 10.VII 2024. pārpelnots Lensing Funeral & Cremation Service bēŗu namā Aiovasitijā (Iowa City), Aiovas pavalstī, ASV. 11.VIII 2024. piemiņas brīdis Aijovas valsts U Memoriālajā savienībā  (Iowa Memorial Union).

12.XII 1964. apprecējies ar Barbaru Elēnu Svīniju (Barbara Ellen Sweeney, 19.IV 1940.). Ģimenē ir 2 meitas: Brenda Karina (Brenda Karin, 3.VII 1967.) un Lija Margareta (Lia Margaret, 16.VIII 1969.).

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1959.II. Kr!t! O. Uršteins, kr!m! A. H. Mangulis. Spec! k!ts 3.VI 1961. Ņujorkā. Balsstiesības ieguvis 1966.I. K!tā ievēlēts par s/l old!, sekr!, kasieri; ex officio bijis L!K!A! sekr! Darbojies K!ta s/l Bostonas, vēlāk s/l Vidienes kopā. 14.IX 2012. piešķirta centum zīme. Sēru k!ts 8.VII 2024.

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. III sēj. Rockville, Merilendā, ASV: ALA Latv. institūts, 1987, 468.-469.lpp.,

Latvijas Enciklopēdija. 4.sēj. Galv. red. S. Hirša. Rīga, 2007, 770.lpp.,

http://www.history.iastate.edu/andrejs-plakans/,

http://www.mfa.gov.lv/en/usa/publications/quot-experiencing-totalitarianism-quot-by-andrejs-plakans,

http://www.paperplus.co.nz/author/andrejs-plakans-263594,

http://www.la.lv/trimdas-vairs-nav-nu-ir-latviesi-rietumos/,

http://www.genealogy.com/ftm/g/r/a/John-C-Graham/WEBSITE-0001/UHP-0499.html,

https://www.szf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/4071/,

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni-vesturniekam-andrejam-plakanam,

https://lv.wikipedia.org/wiki/Andrejs_Plakans,

https://www.atriumvillagehills.com/,

https://www.lensingfuneral.com/obituaries/Andrejs-Plakans?obId=32306372,

https://timenote.info/lv/Alfreds-Plakans,

https://timenote.info/lv/Klara-Plakans,

https://timenote.info/lv/Janis-Plakans-05.10.1943,

https://www.lvi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/lvi.lu.lv/LVIZ_Numuri/2024_2/lviz.122.13_mintaurs.pdf,

https://aabs-balticstudies.org/2024/07/22/in-memoriam-andrejs-plakans/

Darbi

• Kinship in the Past: An Anthropology of European Family Life, 1500-1900. B. Blackwell, 1984.
• Family History at the Crossroads: A Journal of Family History Reader. Edited by Tamara K. Hareven and Andrejs Plakans. Princeton University Press, 1988; Princeton Legacy Library, 2017.
• The Latvians: A Short History. Hoover Institution Press, 1995.
• Historical Dictionary of Latvia. Scarecrow Press, 1997.
• A Concise History of the Baltic States. Cambridge University Press, 2011.
• Experiencing Totalitarianism: The Invasion and Occupation of Latvia by the USSR and Nazi Germany 1939-1991. AuthorHouse, 2014.
• East and Central European History Writing in Exile, 1939-1989. Edited by Maria Zadencka, Andrejs Plakans, and Andreas Lawaty. Brill, 2015.
• The Reluctant Exiles: Latvians in the West after World War II. Brill / Verlag Ferdinand Schöningh, 2021.