1884 gada 15 janvārī, Kalnciemā

*

Viens no zināmākajiem un spilgtākajiem latviešu strēlnieku simboliem ir viņu krūšu nozīmes. To izstrādē aktīvi iesaistījās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. Augustā apstiprinātie «Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem» paredzēja, ka «atsevišķiem latviešu strēlnieku bataljoniem tiek piešķirti karogi» un «karavīri pie armijai apstiprināta apģērba nēsā sevišķu krūšu nozīmi. Karogu un krūšu nozīmes zīmējumus apstiprina virspavēlnieks». Darbu pie karogu un krūšu nozīmes izstrādes organizācijas komiteja uzsāka nekavējoties — jau 1915. gada septembrī. Krūšu nozīmei bija jākļūst par nozīmīgu latviešu karavīru simbolu, un tās izstrādē piedalījās komisija trīs cilvēku sastāvā (mākslinieks Ansis Cīrulis, G. Ķempelis un virsnieks Andrejs Peka). Ņemot vērā arī G. Ķempeļa un A. Pekas ieteikumus, A. Cīrulis izstrādāja krūšu nozīmes metu — pamatā lika saules simbolu ar astoņiem lauztiem stariem, kuru ietvēra apļa formas vainags ar ozola un skujkoku zariem. Pāri saulei un vainagam šķērsām atradās zobens — spēka simbols. Projektu iesniedza frontes virspavēlnieka štābā, un tas tika apstiprināts. Daļa strēlnieku krūšu nozīmi no organizācijas komitejas saņēma kā dāvanu.

***

Pazīstamais slimokasu ārsts Andrejs Pekka Pirmā pasaules kara laikā sekmīgi vadījis Krievijas virspavēlnieka štāba slepeno aģentūru, veicis vācu kara rūpniecības centra Esenes izlūkošanu, kurā nav tikuši ne angļu, ne franču spiegi.Bez karaskolas viņš beidzis Dabaszinātņu fakultāti Maskavas Universitātē 1911.gadā, Medicīnas fakultāti 1923.gadā un Juridisko fakultāti 1933.gadā Latvijas Universitātē.

Juridiskās fakultātes lietā Valsts Vēstures arhīvā saglabājusies A.Pekkas autobiogrāfijas rindas, kā 1917.gadā viņu "meklēja rokā, lai atriebtos par darbību, kurai pateicoties Kerenska valdībai tika ar dokumentiem pierādīts, ka lielinieku grupas atbildīgās personas strādā ar naudu, ko viņiem ik mēnešus pārved uz zināmu banku Zviedrijā vācu ģenerālštābs". 

*