Andrejs Peka dzimis 1884. gada 15. janvārī Kalnciema pagasta “Mazskudru” mājās.

Pēc Jelgavas sešgadīgās pilsētas skolas beigšanas viņš

1902. gada oktobrī iestājās kā savvaļnieks Krievijas impērijas armijas 17. strēlnieku pulkā, kas bija dislocēts tagadējās Polijas teritorijā.

1903. gadā Peka kļuva jau par apakšvirsnieku un tajā pašā gadā iestājās Viļņas Kara skolā, kuru pabeidza

1906. gadā virsnieka podporučika pakāpē, liecina Latvijas Valsts arhīvā glabātais Pekas virsnieka dienesta gaitas saraksts. Peka tika nosūtīts dienestā uz 25. Smoļenskas kājnieku pulku, kur komandēja rotu.

1908. gadā Peka pēc paša lūguma no pulka tika atskaitīts un tā paša gada rudenī iestājās Maskavas Ķeizariskās universitātes Medicīnas fakultātē, no kuras pēc pusotra gada pārgāja uz Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu, kuru beidza 1911. gadā. 

*

Viens no zināmākajiem un spilgtākajiem latviešu strēlnieku simboliem ir viņu krūšu nozīmes. To izstrādē aktīvi iesaistījās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. Augustā apstiprinātie «Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem» paredzēja, ka «atsevišķiem latviešu strēlnieku bataljoniem tiek piešķirti karogi» un «karavīri pie armijai apstiprināta apģērba nēsā sevišķu krūšu nozīmi. Karogu un krūšu nozīmes zīmējumus apstiprina virspavēlnieks». Darbu pie karogu un krūšu nozīmes izstrādes organizācijas komiteja uzsāka nekavējoties — jau 1915. gada septembrī. Krūšu nozīmei bija jākļūst par nozīmīgu latviešu karavīru simbolu, un tās izstrādē piedalījās komisija trīs cilvēku sastāvā (mākslinieks Ansis Cīrulis, G. Ķempelis un virsnieks Andrejs Peka). Ņemot vērā arī G. Ķempeļa un A. Pekas ieteikumus, A. Cīrulis izstrādāja krūšu nozīmes metu — pamatā lika saules simbolu ar astoņiem lauztiem stariem, kuru ietvēra apļa formas vainags ar ozola un skujkoku zariem. Pāri saulei un vainagam šķērsām atradās zobens — spēka simbols. Projektu iesniedza frontes virspavēlnieka štābā, un tas tika apstiprināts. Daļa strēlnieku krūšu nozīmi no organizācijas komitejas saņēma kā dāvanu.

***

Vairāki avoti liecina, ka par dižāko latviešu spiegu dēvētais Peka patiesībā bija dubultaģents, kurš nodeva vāciešiem daudzus latviešu izlūkus.

V. Radovics

***

Pazīstamais slimokasu ārsts Andrejs Pekka Pirmā pasaules kara laikā sekmīgi vadījis Krievijas virspavēlnieka štāba slepeno aģentūru, veicis vācu kara rūpniecības centra Esenes izlūkošanu, kurā nav tikuši ne angļu, ne franču spiegi.

Vairākkārt ticies ar Krievijas caru Nikolaju II.

1919 atgriezies Latvijā un ticis arestēts par politisko neuzticamību.

***

Bez karaskolas viņš beidzis:

1911. gadā Dabaszinātņu fakultāti Maskavas Universitātē

1923.  gadā Medicīnas fakultāti 

1933. gadā Juridisko fakultāti Latvijas Universitātē.

Juridiskās fakultātes lietā Valsts Vēstures arhīvā saglabājusies A.Pekkas autobiogrāfijas rindas, kā 1917.gadā viņu "meklēja rokā, lai atriebtos par darbību, kurai pateicoties Kerenska valdībai tika ar dokumentiem pierādīts, ka lielinieku grupas atbildīgās personas strādā ar naudu, ko viņiem ik mēnešus pārved uz zināmu banku Zviedrijā vācu ģenerālštābs". 

***

Fr! Lettica filistrs