Iespējams, ka šī un šī https://timenote.info/lv/Updated-Microsoft-70-483-Dumps-Pdf-To-Pass-70-483-exam persona ir viena un tā pati.

Laikraksts "Rīts" 1937.gada 10.februārī raksta: "Uz 60 mūža un 40 amata gadiem vakar atskatījās latvju klavieru būvētājs Andrejs Knēts. Viņš dzimis Kurzemē, Talsu apriņķī un izmācījies galdnieka amatu, iestājies vienā no toreizējām lielākām Rīgas klavieru fabrikām. Rīga pirms kara ar klavierēm apgādāja arī Krieviju. Pēc septiņiem R. Štrausa klavieru fabrikā nostrādātiem gadiem, Knēts iestājās vēl Rīgas J. Treselta fabrikā, kur nostrādāja ilgus gadus. Knēts Rīgā beidzis arī Rīgas amatnieku biedrības skolu un Blūma zīmēšanas un daiļkrāsošanas skolu. Strādājis arī ievērojamākās Pēterpils klavieru fabrikās. Pirms pieciem gadiem viņš iekārtojis Rīgā savu patstāvīgu darbnīcu. Mazā mājiņā pie Zasulauka stacijas atrodas uzņēmīgā amatnieka klavieru būvētava. Arī savā goda dienā Knētu satiekam pie klavieru būves. „Savā mūžā esmu uzbūvējis vairāk kā 550 klavieres," saka sirmais meistars, kad mēs kādu brīdi sēžam vienā no viņa četrām darbnīcām. Pie sienām pieslietas dažādas klavieru da|as. Pie loga klaviatūra ar melni - baltajiem taustiņiem. Turpat arī klavieru dvēsele — rezonances daļa, uz kuras jau savilktas vairāk kā 230 stīgas. Šis stīgu uzvilkšanas darbs ir ļoti komplicēts un prasa lielu māku. «Būvējot klavieres, mēs cenšamies izlietot mūsu pašu zemes kokus - egles, alkšņus, bērzus un citus. Latvijā būvētās klavieres labuma ziņā neatšķiras no ārzemju klavierēm, kuras cenu ziņā ir gandrīz divreiz dārgākas. Tā ārzemju klavieres, kuras maksā apm. 3000 latus, Latvijā var uzbūvēt par 1500 latiem." Cik tas arī savādi neliekas, vecais meistars nekad nav jutis sevišķu vēlēšanos mācīties spēlēt klavieres. Viņš labprāt gan noklausās labus klavieru koncertus. Klavieru būvētājs Knēts vēl vienmēr ir darba prieka pilns un arī turpmāk vēl cer rīdziniekiem uzbūvēt dažu simtu skaistu, skanīgu mūzikas instrumentu."