Apraksts par Pilsētnieku dzimtas pirmsākumiem balstīts uz Aijas Priedītes monogrāfiju “Stuburi — kādas Latvijas viensētas dzīve”. Dažādos dokumentos šīs dzimtas uzvārds rakstīts gan kā Pilsētnieks, gan kā Pilsātnieks. Grāmatā saglabāta uzvārda rakstība, kāda tā ir konkrētā dokumenta oriģinālā. Autore grāmatā norāda, ka visiem avotiem jāpieiet kritiski. Baznīcu grāmatās un revīziju dokumentos ir gan pārrakstīšanās kļūdas, gan arī apzinātas vai neapzinātas nepareizības.

Monogrāfijā autore aprakstījusi konkrētās vietas — Kusas muižu un Stuburu mājas. Cilvēku dzīve un likteņi aplūkoti tikai saistībā ar šo vietu. Tikko iemītnieki atstāj “Stuburus” (Kusu), viņi tiek izslēgti no redzesloka. Vienīgais izņēmums ir Pilsētnieku dzimta. Tās plašāka izsekošana bija nepieciešama, jo nedz intervijas, nedz arī rakstiskās atmiņas nesniedza ziņas par tagadējo “Stuburu” mantinieku saistību ar Pilsētniekiem.

Pamatojoties uz baznīcu grāmatām un dvēseļu revīzijas pierakstiem, var uzskatīt, ka šīs dzimtas pirmais apzinātais pārstāvis ir Baracku Andrejs, kura pēcnācēji Vecpiebalgas “Barackās” dzīvojuši vismaz no 1811. gada. Uzvārdu “Pilsētnieks” ģimenes locekļi ieguvuši pēc 1826. gada.

Baracku Andrejam (☼ ap 1746 – †1803) bija vismaz četri dēli:

• Ansis,
• Andrejs,
• Pidriķis un
• Reinis (☼ ap 1785 – †18__). 

Andreja sievas vārds nav zināms