Andra Neiburga bija latviešu literāte, rakstniece, tulkotāja, uzņēmēja. Vecas rīdzinieku dzimtas pēcnācēja. Viņas vecaistēvs bija Ludvigs Neiburgs- 20. gadsimta sākumā Rīgā pazīstams, viens no lielākajiem būvuzņēmējiem.

1964-1973.g. mācījusies Rīgas 5. vidusskolā ,

1977.g.  beigusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu 

1985. gadā. pirmā literārā publikācija ir stāsts "Spīdēja saule" 

1986.g. beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu. 

No 1986. gada veidojusi žurnāla "Avots" dizainu, 90. gadu sākumā bijusi žurnāla "Karogs" māksliniece.

1988. g. iznāk viņas stāstu krājums "Izbāzti putni un putni būros". Tas iznāk 20 000 eksemplāru tirāžā un padara Neiburgu par vienu no galvenajām jaunās paaudzes rakstniecēm, grāmata tiek plaši apspriesta recenzijās un rakstos.

No 1987. līdz 1989. gadam Neiburga bija Rīgas Jauno literātu apvienības vadītāja.

Neiburga strādājusi izdevniecībā "Avots" par māksliniecisko redaktori, bijusi Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja un konsultante, žurnāla "Karogs" redakcijas kolēģijas locekle un māksliniece. 

Viņa bija arī viesnīcas "Neiburgs" īpašniece, apsaimniekojusi savas dzimtas namīpašumus. Viesnīcas "Neiburgs" ēku Ludvigs Neiburgs dāvinājis kāzās savai meitai Verai Andersons, kurai izdevās emigrēt pirms padomju okupācijas. 

Neiburgas pirmā literatūras publikācija nodrukāta 1985. gadā – stāsts "Spīdēja saule" laikrakstā "Literatūra un Māksla".

Neiburga sarakstījusi:

• 1988. g. stāstu krājumu "Izbāzti putni un putni būros",
• 1991. g. garstāstu bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" 
• 2004. g. stāstu krajums "Stum, stum".

Neiburgas stāsti tulkoti angļu, vācu, franču, dāņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu valodā.

Rakstījusi slejas laikrakstam "Diena".

Viņa latviski tulkojusi

• Mihaila Bulgakova romānu "Suņa sirds",
• Oskara Vailda lugu "Ideāls vīrs"
• izrādei Liepājas teātrī, tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu "Aplis" izrādei "Rondo" Jaunajā Rīgas teātrī,

Sarakstījusi scenāriju filmai "Mazās kaislības" (režisors Oļegs Rozenbergs).

Pēc Neiburgas darbiem 1996. gadā uzvesta izrāde bērniem "Tille un Suņu vīrs", 2002. gadā ierakstīts Latvijas Radio iestudējums un tapusi stāsta ekranizācija.

2012. gadā viņas stāsti tika izmantoti izrādē "Stum, stum" Jaunajā Rīgas teātrī.

Par garstāstu "Stāsts par Tilli un Suņuvīru" 1993. gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju "Pastariņa prēmija

Par stāstu krājumu "Stum, stum" A. Neiburga 2004. gadā saņēmusi laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā, " un 2002. gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu. 

2017. gadā notika viņas daiļradei veltīta konference "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls",

2018. gadā tika izdots tāda paša nosaukuma rakstu krājums – pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta Neiburgas daiļradei.