Dzimis 20. (7. pēc v. st.) V 1904. Madonas apr. Beļavas pag. Getcēs amatnieka Augusta Rubeņa (Ruben, 1881 - 1954) un Paulīnes, dzim. Lapiņ (1876 - 1961), ģimenē.

Mācījies Beļavas pag. sk., Rozēnu ministrijas sk., Cēsu un Alūksnes augstākajās tautsk.

1922./23. m.g. apmeklējis Alūksnes vsk., kur mācījies no 21.VIII 1922. līdz 14.VI 1923. un beidzis vsk. kursu pēc reālsk. tipa.

10.IX 1923. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fak. Tiesību zinātņu nod., stud.iur. (matr. nr.7043).

Saskaņā ar Jelgavas – Bauskas apr. Kaŗaklausības kom. 14.II 1934. lēmumu ieskaitīts zs, pamatojoties uz slimību saraksta.

Lai nopelnītu stud. līdzekļus piepelnījies ar privātstundām, bijis lektors sab. org-jās.

1926. materiālu grūtību dēļ iestājies valsts dienestā Latgales apgabaltiesā, Daugavpilī. No V 1926. strādājis kā jaunākais tiesamatu cand. No XII 1926. bijis vec. tiesamatu cand. No I 1927. bijis prokurora biedra a.p.i.

XI 1928. pārcelts par prokurora biedra a.p.i. Jelgavas apgabaltiesā.

Strādājis par vec. tiesamatu cand. pie Rīgas apgabaltiesas.

No 10. līdz 30.VIII 1933. bijis Jēkabpils apr. izmeklēšanas tiesneša a.p.i.

No 18.IX 1933. līdz 31.V 1934. bijis Bauskas apr. izmeklēšanas tiesneša a.p.i.

No 1.VI 1934. pārcelts kā vec. tiesamatu cand. pie Rīgas apgabaltiesas.

MK 2.VIII 1934. sēdē iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru (no 9.IV 1938. amata nosaukums pārdēvēts par viceprokuroru), amatā bijis līdz XI 1939.

19.X 1939. ļoti sekmīgi beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fak. Tiesību zinātņu nod. pilnu kursu ar arodtiesībām (dipl.iur.).

No 9.XI 1939. līdz I 1941. bijis Rīgas apgabaltiesas 3.Kriminālnod. loceklis.

Ar ģimeni dzīvojis Rīgā, Ausekļa ielā 5 dz. 21, no 20.IV 1940. dzīvojis  Kalnciema ielā 39b-11.

No I līdz III 1941. strādājis par tulku un ekonomistu Patērētāju sav-bā Potrebsojuz Rīgā. No 31.III līdz 14.VI 1941. strādājis par kantoristu Rīgas 2.Celtniecības kantorī.

14.VI 1941. pad. varas arestēts, ieslodzīts Rīgas cietumā. Dep. uz Kirovas apg. Vjatlagu, PSRS, kur ieradies 10.VII 1941. Ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes 28.XI 1942. lēmumu, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-4 un 58-13, notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē par „piederību kontrrevolucionārai org-jai” un to, ka „sniedzis palīdzību starptautiskajai buržuāzijai, aktīvi cīnījies pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību, ieņēmis atbildīgus amatus Latvijas tiesā”.

5.II 1943. miris (it kā) no krupozā plaušu karsoņa izsūtījumā 7.lagpunktā, Jagodnija ciematā, Kirovas apg. Verhņekamskas raj. Vjatlagā (посёлок Ягодный Верхнекамский район Кировская область). Kenotafs uzstādīts Alūksnes Lielajos  kapos, vecāku kapuvietā (https://ej.uz/kd9q).

Reabilitēts pēc nāves 21.IX 1989.

1918. darbojies 45.Krievijas skautu pulciņā Cēsīs. LSCO biedrs no 1920. 1923. bijis 6. Alūksnes skautu pulciņa vad., Rīgas 2.novada inspektors. 1924. bijis 42. Cesvaines skautu pulciņa skautmāsters. XI 1924. ievēlēts par Skautu vad. Goda tiesas pr. Studiju laikā iestājies Akadēmiskajā skautu klubā (A.S.K.). 1925. bijis lektors skautu vad. kursos.

Malienas stud. b-bas biedrs.

2.IX 1923. apbalvots ar LSCO Baltās Lilijas ordeni.

9.VIII 1934. Kandavas dr. bazn. māc. fil!dib! Richards Zariņš salaulājis ar Irmu Johannu Vilmanis (22.VIII 1912.). Ģimenē ir 2 bērni: dēls Andrejs Alvils (19.(pēc citiem datiem 27.)V 1937.) un meita Ieva Edīte (4.I 1940.).

Luterticīgs, Gulbenes ev. lut. dr. loceklis.

4.II 1925. bijis viens no studentu korporācijas Fraternitas Academica 22 dibinātājiem. K!tā ievēlēts par s/l ref! vak! sekr!. Spec! k!tā filistrējies 6.XI 1939. 11.XI 1939. uzņemts par F!B! biedru.

LVVA, 2415.f., 1.apr., 15.l., 25.lpp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr., 35.l., 92.lpp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr., 83.l., 21., 30.lpp.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 6192.l, 70.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 7.l., 39.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 37.l., 111.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 48.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 8.l., 25.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 6988.l.,

LVA, 1986.f., 2.apr., P-6378,

Valdības Vēstnesis. 3.VIII 1934. nr.171. Valdības darbība, 1.lpp.,

Latvijas vadošie darbinieki. Rīga: Latvju kultūrvēsturiskā apgāde, 1935. -377.lpp.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939. -422.lpp.,
No NKVD līdz KGB polītiskās prāvas Latvijā 1940. - 1986. Noziegumos pret pad. valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999. P-6378, -653.lpp.,

Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Latvijas Valsts archīvs. -Rīga: SIA Nordik, 2001, -804.lpp., il., 487.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -153.lpp.,

Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938 – 1956. Dr.habil.hist. H.Strods, V.Veremjevs. Rīga, 2006, 367.lpp.,

http://academica.lv/konvents/dibinataji/

*******************************************************

Dzimis 1904. g. 20. maijā Beļavas pag. Gēcos lauku amatnieka ģimenē.

Tēvs Augusts, māte Paulīne, dz. Lapiņa. Latvietis, luterticīgs.

Sakarā ar tēva iestāšanos dienestā satiksmes resorā ģimene bieži mainījusi dzīvesvietu.

Beidzis Beļavas pagastskolu, mācījies Rozēnu ministrijas skolā, Cēsu un Alūksnes augstākajās tautskolās, no 1922. g. mācījies Alūksnes vidusskolā (beidzis 1923. g.).

Darbojies LSCO.

No 1923. g. studējis LU Tiesību nodaļā (beidzis 1933. g.; diplomdarbu aizstāvējis 1939. g.).

1926. g. 19. maijā iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Latgales apgabaltiesā (1926. g. 11. dec. par vecāko tiesamatu kandidātu); piekomandēts prokuratūrai (bijis prokurora biedra v. i.). 1928. g. 13. okt. pārcelts tādā pašā amatā uz Jelgavas apgabaltiesu, daudzkārt ilgstoši bijis prokurora biedra v. i.

No 1933. g. aug. izmeklēšanas tiesneša v. i. Jēkabpils apr., no 1933. g. aug. Bauskas apr., no 1934. g. maija atkal Jēkabpils apriņķī. 1934. g. 31. maijā pārcelts par vecāko tiesamatu kandidātu uz Rīgas apgabaltiesu; iedalīts darbam prokuratūrā.

1934. g. 2. aug. iecelts par prokurora biedru (vēlāk viceprokurors).

1939. g. 9. nov. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli; strādājis 3. kriminālnodaļā.

1939. g. nov. iecelts arī par Rīgas Termiņcietuma un nepilngadīgo cietuma administratīvās komisijas priekšsēdētāja V. Teikmaņa vietnieku, 1940. g. maijā par Sabiedriskās apgādības administratīvās komisijas priekšsēdētāja T. Šīrona 2. vietnieku.

Studiju laikā darbojies Malienas Studentu biedrībā. Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. Pārvests uz Kirovas apg. Vjatlagu. 1942. g. 28. nov. piespriesti desmit gadi ieslodzījuma.

Miris 1943. g. 5. febr.

Precējies 1934. g. 9. aug. Kandavā ar Franču institūta studenti Irmu Johannu Vilmani (dz. 1912. g. 22. aug.; 1941. g. 14. jūn. izsūtīta), dēls Andrejs Alvils (dz. 1937. g. 19. maijā), meita Ieva Edīte (dz. 1940. g. 4. janv.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Academica” filistrs dibinātājs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 918., 919. l.; 7427. f., 1. apr., 6988. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., 6378. l.; LVD; EVP; LUAJ; Līdaks K. (sast.). Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Rīga, 2004.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja 1939. g. 2. nov. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam: “Rīgas apgabaltiesas nodaļu kopsapulce, apspriedusi savā š. g 2. novembra sēdē jautājumu par Alvila Rubeņa kandidatūru uz apgabaltiesas locekļa amatu, atzina šo kandidatūru par vēlamu. Sakarā ar to, pagodinos stādīt priekšā Alvilu Rubeni uz apgabaltiesas locekļa amatu ar piebildumu, ka Alvils Rubenis izrādījis atzīstamas darba spējas un ieguvis vajadzīgās praktiskās zināšanas. Morāliskā ziņā nevainojams.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 919. l., 14. lp.)