Rakstnieks Ceplis Alvils dzimis 1897.gada 25.maijā Galgauskas pagastā, kalpa ģimenē. Beidzis vietējo pagastskolu, strādājis par kalpu.

1913.gadā iestājies Valmieras skolotāju seminārā. Iesaistījies vietējā LSD organizācijā. 1916.g. iesaukts armijā. 1918.g. kopā ar sarkanajiem strēlniekiem atstājis Latviju, dienējis Kremļa apsardzē, karojis Iekškrievijā. Pēc pilsoņu kara dzīvojis Harkovā, vēlāk - Stavropolē, Mariupolē.

Pirmais dzejolis "Lielajam ģēnijam Rainim!" publicēts laikrakstā "Jaunais Vārds" (1915.g.). No 1917.g. publicējis strēlnieku presē dzejoļus un recenzijas. Kopā ar R.Eidemani un P.Sviri izdod dzejoļu krājumu "Uguns un ziedi" (1920.g.). Pirmais patstāvīgais dzejoļu krājums - "Mana Maliena" (1922.g.). 20.gadu sākumā pievērsies proletkulta idejām, paudis tās arī savos literārajos darbos, reizē meklējot jaunu, ekspresīvu formu (dzejā "Naivais ar rokas granātu" (1925.g.), "Entuziasti" (1931.g.), prozā "Noliedzēji" (1924.g.), "Malienas vilki" (1925.g.)).

No 1926.g. dzīvojis Maskavā, strādājis laikraksta "Krievijas Cīņa" un žurnāla "Celtne" redakcijā. 30.gadu sākumā apmeklējis vairākas PSRS jaunceltnes un pirmos kolhozus, aktīvi propagandējis jauno saimniekošanas veidu ("Traktori - rudzpuķēs" (1932.g.)).

Lūzums A.Cepļa daiļradē iezīmējies ar romānu "Zeme" (1936.g.); vēsturiskā sižeta ietvaros izdevies atklāt būtiskas cilvēka psiholoģiskās un vēstures likumsakarības.

1936.-37.g. periodikā publicējis dzejoļus, kuros patētiku biežāk nomainījis māksliniecisks vispārinājums.

PSRS Rakstnieku Savienības biedrs (1934.g.).

1937.g. represēts, reabilitēts pēc nāves.

Miris 1943.gada 12.februārī bijušajā PSRS.

Avots : Gulbenes bibliotēka

***

Ceplis Alvīlijs, latvietis, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1897, Latvija, Valkas novads; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-5-28 "