Alūksnes Brāļu kapos apbedīti 1919. gadā Alūksnes apkārtnē kritušie latviešu strēlnieki, Padomju armijas karavīri, kas atdeva savas dzīvības par Alūksnes atbrīvošanu.

Pēc Otrā pasaules kara uz Brāļu kapiem pārvesti fašisma upuri no Siseņu priedēm un 1944. gadā kritušie Padomju armijas karavīri.

Līdz ar nacistiskā karaspēka ienākšanu Alūksnē 1941. g. jūlijā visi pilsētas ebreji tika arestēti. 12.augustā vācu SD vienība ar "Arāja komandas” un  vietējo pašaizsardzībnieku palīdzību arestētos ebrejus kopā ar citu tautību upuriem konvojēja uz Siseņu priedāju pie Alūksnes robežas un nošāva.

60-ajos gados upuri no slepkavības vietas Siseņu silā tika pārapbedīti Alūksnes Brāļu kapos, kur uzstādīts piemineklis – skulptūra, kas simbolizē mātes tēlu – un piemiņas plāksne ar O.Vācieša citātu krievu valodā: “Sirdīs uz vēstures lappusēm, pieminekļu granītā – mūžīga slava tava.” Uz vienas no citām Brāļu kapu piemiņas plāksnēm krievu valodā minēts: “Šeit apglabāti 167 Alūksnes rajona mierīgie iedzīvotāji, fašistiskā terora upuri – bērni, sievietes, sirmgalvji”.