1870.gada 2.oktobrī Gaviezē, vicegubernatora, barona Ludviga Voldemāra(Vladimira) Leonca fon Rādena un viņa dzīvesbiedres Ženijas Jūlijas dzimušas baroneses fon Kleist-Keizerlingas ģimenē sevi pieteica jaunākā ģimenes locekle. Kristībās meitene ieguva arī krustvecāku dotos vārdus un turpmāk tika godāta kā Alise Konstance Natālija Virdžinija fon Rādena. Kā jau pastarītei, ģimenē mīlestības netrūka. Ar brāļiem Oskaru, Ferdinandu Arturu, Vladimiru Georgu, un māsām Idu, Ženiju Olgu, viņa pavadīja saulainu bērnību Gaviezē. Bet desmit gadus vecumā viņas dzīvē iestājas drūms laiks. Alise zaudēja tēvu un kļuva bārene. 1893.gada 10.jūnijā Alise mija gredzenus ar Nurmuižas barona Otto fon Firksa dēlu Ernstu Heinrihu Otto fon Firksu, iegūstot brīvkundzes statusu. Laimīgā laulībā pasaulē nāk meitas Ženija Hilda(1894) un Dina Alise(1897). 1903.gadā Alise bija aktīva Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes locekle, dzīvesbiedrs pildīja draudzes vecākā pienākumus. Savas laimīgās un spilgtās bērnības atmiņas Alise apkopoja un 1904.gadā Aleksandra Groseta (1858- 1919) grāmatu spiestuvē, Rīgā izdeva grāmatu “Sonnige Kindertage”(Saulainā bērnība). Darbs izdaiļots ar Jāņa Rozentāla tuva drauga jūgendstila gleznotāja, impresionista Bernharta Borherta (1863- 1945) grafikām. 1905.gadā Alise bija bērniņa gaidībās. Gada nogalē pārsteidz drūma ziņa - revolūcijas nemiernieki nodedzinājuši Gaviezes muižu. 1906.gada 3. februārī priekšlaikus nāk pasaulē nedzīvs dēliņš. 6.februārī Alise mirst. Zemes klēpim atdota 13. februārī. Pārapbedīta 11.jūnijā Jēkaba kapos, Rīgā.. P.S. Nav zināms vai Alises un Ernesta (1866 – 1914) apbedījumi būtu saglabājušies. 1967.gadā būvējot Senču ielu, kapsētu daļēji noposta. Apbedījumi palika zem jaunizveidotās ielas.. Grāmata “Sonnige Kindertage” šobrīd ir bibliogrāfisks retums.