Vācu rūpniecības citadelē Esenē karogi pie visiem namiem uzvilkās pusmastā, kad pienāca ziņa, ka miris Alfreds Krups fon Bohlen und Halbach — milzīgo tērauda rūpnīcu direktors, kas bija pratis no drupām un gruvešiem pēckara gados atkal atjaunot savas firmas slavu un varenību, nodarbinot ap 100.000 strādnieku.

Krupa vārdam līdzi iet vācu "lielgabalu karaļa" apzīmējums, jo uzņēmums savā 147 gadu pastāvēšanas laikā galvenokārt ražojis ieročus, apmierinot vācu militāristu vajadzības abos pasaules karos un arī Bismarka laikā. Kad Alfreds Krups 1943. gadā uzņēmās rūpnīcas vadību, viņš mantojumā saņēma arī „lielgabalu ķēniņa" vārdu, kas pēc kara beigām tam maksāja 12 gadus cietuma, ko piesprieda 1948. gadā sabiedroto militārā tiesa, līdz ar visu īpašumu konfiskāciju. Nosēdēt Landsbergas cietumā Krupam iznāca gan tikai nepilnus sešus gadus, jo Vācijas augstais komisārs Meklojs revidēja tiesas spriedumu un Krupu 1953.g. atbrīvoja, uzticot tam atkal uzņēmuma vadību. Tikai smago ieroču ražošana Krupam vairs netika atļauta un viņš to arī nevēlējās, nozvērēdamies nekad mūžā vairs neražot nāves rīkus. Taču uzņēmums plauka arī bez ieroču gatavošanas, jo Krupa tērauda labā slava bija pazīstama visā pasaulē. Uzņēmums apgrozīja miljardus un Vācijā skaitījās 4.,bet pasaulē 12. pēc lieluma tēraudrūpniecības pasākums.

Ar Alfrēda Krupa nāvi izbeidzas arī Krupa dinastija, jo nelaiķa divi brāļi — Bertolds un Haralds nesaucas Krupa, bet fon Bohlena vārdā, bet dēls Arnds tāpat atteicies no vārda un arī uzņēmuma mantošanas. Viņš labāk izvēlējies tēva piedāvāto 250.000 dolāru gada atlīdzību un labprātāk vizinās jahtā, nekā rūpējas par  100.000 cilvēku uzņēmuma eksistenci.
Alfreds Krups mira 59 gadu vecumā ar ļaundabīgu audzēju, nesagaidījis augustā paredzēto uzņēmuma oficiālo pārvēršanu akciju sabiedrībā, kas faktiski ievadīta jau pāris gadus atpakaļ ,kad steidzami bija jāsagādā kapitālu papildinājumi.

Avots: "Laiks", 05.08.1967