Par bankas direktoru iecelts 1921. gadā. Iepriekš stādājis par krājkases pārvaldnieku.

1925. g. 7. jūlijā Latvijas Banka zaudēja caur nāvi vienu no saviem nopelniem bagātu darbinieku — direktoru AIfrēdu Varenais, kurš darbojās jau Valsts Krājkases laikā un ņēma dzīvu dalību Valsts Krāj- un Kredītbankas un vēlāk Latvijas Bankas izveidošanā. 

1926.04.01 Latvijas Tirgotājs

***

Latvijas bankas direktora A. Varenā  apbedīšana.

  Latvijas Bankas direktora Alfreda Varenā  izvadīšana uz pēdējo dusas vietu Jēkabnieku  Priežu kapsētā notika piektdien, 10. jūlijā.

  Neskatoties uz lielo darba laiku lauciniekiem un darba  dienu, izvadītāju kapsētā bij salasījies ļoti daudz, kuri jau agri pirms ceremonijas sākšanās ielenca  kapa vietu kapu kalniņā.

Saule kā sēri smaidīdama dalīja savus pēcpusdienas starus pār  Zemgales druvām, kad sēru gājiens apstājās pie  kapsētas un zārku ar nelaiķa trūdiem ielaida kapā. 

Garīgo ceremoniju pie kapa izdarīja Zaļās muižas  draudzes mācītājs Heince. Pēc tam pie aiz  vērta kapa stājās finansu ministra biedrs Bokalders  un siltos vārdos atvadījās no aizgājēja  kā no nesavtīga darbinieka, kurš jau no Latvijas  dibināšanas strādājis viņas galvenajā naudas ie-  stādē kā īsts darba rūķis. Runātājs noliek  krāšņu lauru vainagu finansu ministrijas vārdā. 

Latvijas Bankas padomes vārdā vainagu noliek  viņas priekšsēdētājs Ringolds Kalnings. Arī viņš piemin nelaiķi kā godīgu  darbinieku, kura darba mīlestība bijusi apbrīnojama.  Viņš dzīvojis darbam un miris darbā. Darbā  viņš aizmirsis visu citu un un arī pats sevi.

No  bankas valdes puses runā un vainagu noliek tās  galvenais direktors Švēde, bet bankas ie-  rēdņu vārdā Stalbors, Latvijas Bankas  Jelgavas nodaļas darbinieku un diskontu komisijas  vārdā sevišķi krāšņu vainagu noliek nodaļas  pārvaldnieks Lecis. Viņš aizrāda, ka Varenais, arvien bijis labvēlīgs Jelgavas nodaļai. Viņš pazinis tās darbiniekus ļoti labi un  tādēļ arī sapratis to intreses, kādēļ Jelgavas nodaļas darbiniekiem viņa nāve ir sevišķi sāpīgs  zaudējums.

Dzejisku runu tura Dāvis Gruzna kurš atvadās no aizgājēja Latvijas Bankas darbinieku krājaizdevu kases vārdā. Viņš  skumst, ka nāve atrāvusi darbinieku viņa darbam  nelaikā.

Jelgavas latviešu kredītiestāžu vārdā  runā Brūmelis, izteikdams pateicību nelaiķim no vietējās zemniecības, ar kuru galvenākā  kārtā operē vietējās kredītiestādes, bet Rīgas tirgotāju un rūpnieku biedrības vārdā pēdējo sveicienu tās biedrim atnes Ģediņš.

Visi runātāji noliek vainagus. Tādu noliek arī no Rīgas  tirgotāju bankas — un kapa kopa pārklājās ar  zaļumiem un puķēm, ko uz tās noliek daudzas mīļas  rokas.

Un daudzi skumst par aizgājēja agro nāvi  nelaikā, bet sevišķi to apraud mazie bērniņi un  atraitne, ka arī citi tuvinieki ģimenē kuriem tas bijis mīļš un dārgs.

Lai viegla dusa kapu kalniņā dzimtenes smiltājā

1925.07.12 Jaunais Zemgalietis