Dzimis 1879.gadā Jaungulbenē, rentnieka ģimenē.

Pēc divu klašu pabeigšanas, tālāko izglītību ieguvis pašmācības ceļā. 

Pirmā darba vieta – Katrīnas skola Ērgļos. Iesaistoties pagasta sabiedriskajā dzīvē, nākas sadarboties ar rakstnieku Rūdolfu Blaumani. Izveidojas draudzība, kas gaišā piemiņā tiek paturēta visu mūžu. 

No 1896.gada strādājis par palīgskolotāju Dūres pagasta skolā, vēlāk par skolotāju un skolas pārzini Valkas un Cēsu apriņķa skolās, tad  deviņus (1919 —1928) gadus Jaungulbenes pagasta Kalna skolā. 

1905. gadā no 10. līdz 14. novembrim Rīgā sanāca Latvijas tautskolotāju 1. kongress. Sākot darbu, kongresa delegāti ar piecelšanos godināja biedrus, kas krituši cīņā par brīvību. Kongresa delegāts, tolaik Katrīnas skolas skolotājs Alfrēds Vārdaunis apliecina Andrieva Niedras izraidīšanu no kongresa: «Delegāti viņu sāka stumt uz durvīm un ļaužu pūlī durvīs apgrieza riņķī un izbīdīja.»

1913. gadā, viņš par darbu skolā apbalvots ar piemiņas bronzas medaļu sakarā ar Romanovu dinastijas 300 gadu jubileju. 

Laikā no 1919. līdz 1956.gadam Alfrēds Vārdaunis bija Jaungulbenes pagasta Dziedāšanas biedrības kordiriģents, bet no 1933. līdz 1940.gadam arī Dziedāšanas biedrības vadītājs.

1928. gadā dibinājis Gulbīša sešgadīgo pamatskolu un bijis tās pirmais direktors.

1929. gada 18. novembrī Alfreds Vārdaunis apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 

Pēc Latvijas okupācijas turpinājis strādāt skolā. 

1947. gadā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs Vārdaunim piešķīris - Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukumu.

Audzēkņi un jaungulbenieši Alfredu Vārdauni atceras kā labu pedagogu, prasmīgu skolas vadītāju, sabiedriski aktīvu, rosīgu pašdarbnieku un sirsnīgu cilvēku.

Kā cieņas apliecinājums skolotājam no viņa audzēkņiem ir Alfreda Vārdauņa 100 gadu jubilejas svinībās radušās ieceres piepildījums - mākslinieka I. Rankas veidotais piemineklis skolotājam.

Miris 1982.gadā un apglabāts Ušuru kapsētā.

Avots: gulbenesbiblioteka.lv