1992. gada 4. aprīlī Norčēpingā Zviedrijā izvadījām mūžība Dr. Jāni Ringoldu Teriņu. Pavadītāju vidū bija daudz zviedru, kas liecināja, cik iecienīts Jānis bija Norčēpingas un apkārtnes sabiedrībā. Daudz cildinošu piemiņas vārdu aizgājējam veltīja latviešu un zviedru sabiedrības pārstāvji.
Jānis dzimis 1930. gada 13. janvārī Rīgā prāvesta J. Teriņa ģimenē. 1944. g. komunistu okupācijas tuvums spieda ģimeni atstāt Latviju, un tā viņš nokjuva Zviedrijā. Izglītību turpināt nācās zviedru valodā, un 1950. gadā vidusskola Upsalā bija nobeigta. Skolas pēdējos gados Jānim radās interese par medicīnu. legūtā klasiskā izglītība neatbilda iestāšanās prasībām medicīnas fakultātē, tāpēc vairāki priekšmeti bija jāpiemācās klāt.
Medicīnas studijas Jānis varēja uzsākt 1952. gadā Karolinas institūtā Stokholmā. Studijām nepieciešamos līdzekļus nopelnīja galvenokārt pats, strādājot brīvlaikos un vasarās kūdras purvā, restorānos, saldējumu fabrikās u.c. Blakus studijām cītīgi nodarbojās ar sportu, spēlējot basketbolu Stokholmas latviešu un arī Zviedrijas valsts komandā. 1959.gadā Jānis ieguva licenciāta grādu un ārsta tiesības. Sākumā strādāja vairākās Zviedrijas pilsētās par ārstu ausu, deguna un kakla slimībās. Kvalificēta speciālista tiesības ieguva, strādājot Upsalas universitātes klīnikā no 1962. līdz 1965.gadam. Jānis pētīja līdzsvara orgānu diagnostiku un publicēja vairākus darbus par šo problēmu un izstrādāja arī doktordarbu.

Kopš 1966. gada Jānis dzīvoja Norčēpingā un strādāja par speciālistu un virsārstu lazaretes ausu, deguna un kakla klīnikā. Viņš bija pieredzējis, kompetents, atklāts un vienmēr atsaucīgs. Viņš bija liels balsts jaunākiem kolēgām un iemīļots ārsts pacientiem.
Līdztekus spraigam ārsta darbam Jānis izveidojās arī par aktīvu nacionālsabiedrisku un politisku darbinieku trimdas organizācijās un latviešu baznīcā. Bet arī mūzika un sports palika viņa sirdij tuvs. Tagad, kad nacionāli sabiedriskais darbs ir nepieciešams Latvijas tagadnei un nākotnei, Dr. Jāņa Tēriņa ļoti pietrūkst.

Jānis bija akadēmiskās vienības «Austrums" vecbiedrs. Par viņu skumst dzīves draugs Astrīda, meita un divi dēli, radi un draugi un "Austruma" saime Zviedrijā, Latvijā un citās zemēs. (Akadēmiskā dzīve, 1993)