Dzimis 1892. g. 7. dec. Penkules pag. tirgotāja ģimenē.

Tēvs Fricis, māte Emīlija Katrīna, dz. Vilbava. Latvietis, luterticīgs.

1900. g. ģimene pārcēlusies uz Vircavas pag.

No 1905. g. mācījies Jelgavas reālskolā, pēc kuras beigšanas 1912. g. iestājies Maskavas Komercinstitūtā, Ekonomikas nodaļā (mācījies līdz 1916. g.).

1. pasaules kara laikā no 1915. g. aug. Maskavas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības Vekseļu diskonta kontroles nodaļas darbinieks.

1916. g. nov. brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 106. atsevišķā artilērijas diviziona kareivis Turku, Somijā, no 1916. g. dec. frontē.

No 1917. g. dec. dienējis par armijas Centrālās apgādības komitejas kancelejas sekretāru Petrogradā, pēc tam Maskavā.

No 1918. g. marta Viskrievijas ārkārtējās dzelzceļu apsardzības komitejas Finanšu nodaļas pārzinis Maskavā.

1918. g. aug.–1919. g. apr. pasniedzis privātstundas vācu valodā un matemātikā Maskavā, vienlaikus atjaunojis studijas Komercinstitūtā.

1919. g. pavasarī atgriezies Latvijā pie vecākiem.

No 1919. g. 16. aug. strādājis Valsts kontrolē, 1919. g. 3. dec.–1922. g. Apgādības ministrijā.

1922. g. apsūdzēts varas neizlietošanā un pārkāpšanā, strādājot Apgādības ministrijā (tiesa attaisnojusi).

No 1921. g. studējis tieslietas LU (1926. g. beidzis Tiesību nodaļu).

1925. g. 8. janv. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Latgales apgabaltiesā (28. apr. par papildu miertiesnesi); strādājis 2. civilnodaļā.

1925. g. 5. jūn. piekomandēts Latgales apgabaltiesas sastāva papildināšanai, piešķirot tiesas locekļa tiesības un atalgojumu; strādājis 2. un 1. civilnodaļā.

No 1928. g. 30. okt. Liepājas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Liepājas Medību biedrībā, Liepājas Latviešu biedrībā, Liepājas Jahtklubā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

No 1941. g. 15. marta jaunākais grāmatvedis Liepājas drāšu fabrikā.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 7. jūl. uzdots pārņemt civilnodaļas lietas un spert soļus šo lietu apsargāšanai.

1941. g. 1. sept. Latvijas ģenerālapg. komisārs apstiprinājis Liepājas apgabaltiesas locekļa amatā; strādājis civilnodaļā.

No 1942. g. 19. maija Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas loceklis kriminālnodaļā.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas dzīvojis Latvijā.

Miris 1972. g. 10. jūl. Jelgavā.

Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.

Precējies 1934. g. 23. jūn. ar Lidiju Annu Locenieci (dz. 1911. g. 26. maijā Liepājā), meita Ilona (dz. 1934. g. 2. okt.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 262., 263. l.; LUAJ; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 91. lpp.

No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Birka 1928. g. 29. nov. raksta Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam J. Skudrem: “Ar Ministru kabineta š. g. 30. oktobra sēdes lēmumu iecelts par Liepājas apgabaltiesas locekli bij[ušais] pap[ildu] miertiesnesis pie Latgales apgabaltiesas Alfreds Pētersons. Tā kā Pētersons vēl līdz šim laikam Liepājā nav ieradies, bet viņa ierašanās ir nepieciešama, jo ir liels lietu sastrēgums, lūdzu A. Pētersona atsvabināšanu paātrināt.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 262. l., 16. lp.)

No A. Pētersona 1942. g. 15. maijā dotā oficiālā solījuma: “Apsolos ievērot vācu civilās pārvaldes rīkojumus un taisnīgi un apzinīgi izpildīt savus dienesta pienākumus tieslietās.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 262. l., 92. lp.)