LKOK nr.3/786

Paleja-Palejs, Alfrēds

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1894. g. 3. septembrī Rīgā.

+ 1922. g. 20. novembrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Lielo kapu Ģertrūdes baznīcas nodalījumā.]

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1919. g. 10. aprīlī pie Asariem un Valtermuižas.

PALEJS ALFRĒDS Friča dēls

Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 3. sept. Rīgā. Beidzis pilsētas ģimnāziju. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. 1916. g. maijā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā. Pēc tam dienējis Gallcijas frontē, no kurienes pēc paša vēlēšanās 1917. g. febr. ieradies 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies aug. kaujās pie Ikš??iles, kritis vācu gūstā. Par šīm kaujām apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 17. dec., Neatkarības rotas sastāvā piedalījies kaujās Zemgalē. Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par komandanta palīgu Borhovas (Atašienes) komandantūrā un turpinājis cīņas pret lieliniekiem. 

1919. g. 10. apr., kad mūsu izlūki gājienā no Asariem uz Valtermuižu uzdūrās ienaidnieka nocietinājumu līnijai, Paleja-Palejs brīvprātīgi uzņēmās nokļūt lielinieku aizmugurē, lai ievāktu vajadzīgās ziņas. Atgriešanās brīdī viņu piepeši no visām pusēm ielenca pretinieks, bet Paleja-Palejs pret pārspēka uguni aizstāvējās tik ilgi, līdz piesteidzās pārējie izlūki, un tad kopā ar tiem izlauzās cauri aplencēju rindām. Paleja-Palejs atnestās ziņas noderēja tālākajām kauju operācijām. 

1919. g. nov. pārvietots uz 2. Vidzemes divīzijas papildu bataljonu. 1920. g. martā piekomandēts Armijas tehniskajai pārvaldei, kur ieņēmis automotociklu parka adjutanta u.c. pienākumus. 

Pēc brīvības cīņām dienējis par nodaļas priekšnieku Tehniskajā pārvaldē, vēlāk Bruņošanās pārvaldē. 1922. g. sept. pārvietots uz Galveno artilērijas noliktavu. Miris 1922. g. 20. nov. Apbedīts Rīgā, Lielo kapu Gertrūdes baznīcas nodalījumā.