Alfrēds Līdums
- Dzimšanas datums:
- 03.05.1894
- Miršanas datums:
- 27.05.1939
- Mūža garums:
- 45
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47470
- Gadi kopš dzimšanas:
- 129
- Dienas kopš miršanas:
- 31010
- Gadi kopš miršanas:
- 84
- Tēva vārds:
- Krišjānis
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
LKOK nr.3/205
Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.
* 1894. g. 3. maijā Rīgā.
+ 1939. g. 27. maijā Blīdenes pagastā.
Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Bulduru koka tilta. Ordenis piešķirts 1920. gadā.
Paaugstināts par virsseržantu.
Dzimis 1894. g. 3. maijā Rīgā. Beidzis pilsētas skolu. Elektromehāniķis.
1915. g. aug. iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. 1915. g. okt. pie Olaines un 1916. g. martā pie Ķekavas ievainots. Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi 1918. g. janv., nevēlēdamies palikt pie lieliniekiem, devies uz Dienvidkrieviju, iestājies Ukrainas armijas 7. Perekopa kazaku sotņā. Vēlāk piekomandēts vācu karaspēka daļām un kopā ar tām nosūtīts uz Vāciju, kur 8 mēnešus dienējis sakšu grenadieros.
Latvijā atgriezies 1919. gada 15 septembrī, brīvprātīgi iestājies Jelgavas brīvprātīgo rotā. Līdz ar šo rotu iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā un kā vada komandieris piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
1919. g. 8. nov. kaujā par Bulduru tiltu Līdums vada priekšgalā zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un artilērijas uguns pirmais pārskrēja pār tiltu, aizraudams arī citus sev līdzi.
Vēlāk paaugstināts par virsseržantu un dienējis savā pulkā arī pēc brīvības cīņām.
Slimības dēļ atvaļināts 1928. g. 6. apr. Zemkopis Blīdenes pagastā Lambrekšos. Miris 1939. g. 27. maijā Blīdenē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.