Alfrēds Jaunušans

Alfrēds Jaunušans — Nacionālā teātra aktieris, režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs — līdzās Veltai Līnei, Elzai Radziņai un Kārlim Sebrim ir Nacionālā teātra leģenda. Viņš darbu teātrī sācis tūlīt pēc Otrā pasaules kara, atdevis savam teātrim visu skatuves mūžu, piedzīvojis tā ziedu laikus — augstākā profesionālā līmeņa izrādes, publikas tūkstošus, rindas pie kasēm no iepriekšējā vakara, publikas dievināšanu.

Beidzis Drāmas teātra studiju 1948. gadā un Augstākos režijas kursus Maskavā 1963. gadā. Jaunušans bija Drāmas teātra aktieris no 1947. gada, režisors — no 1963. gada bet no 1966. līdz 1987. gadam — Drāmas teātra galvenais režisors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Iestudējis vairāk nekā 40 izrāžu.

2004./2005. gada sezonā Edvarda Vulfa komēdijas «Sensācija» pirmizrāde bija Jaunušana atvadu izrāde no Nacionālā teātra.

Kā personība Jaunušans kļuvis par leģendu ar savām lomām pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, īpaši ar Rūdi pirmajā pēckara «Skroderdienu» iestudējumā. Viņa dziedāto «Jūdzu savu pletīzeri» vēl šodien var dzirdēt ierakstos. Neaizmirstams ir arī aktiera atveidotais Ķencis filmā «Mērnieku laiki».

Jaunušans kā aktieris apveltīts ar izcilu, filigrāni izkoptu aktiera meistarību, dabiskumu, temperamentu, spēles un improvizācijas prieku, pārdzīvojuma dziļumu un dramatismu, arī humoru un bagātu fantāziju. Kā aktieris un režisors viņš vienmēr bijis uzticams savas skolotājas Veras Baļunas māksliniecisko principu turpinātājs.

Par Latvijas teātra mākslas notikumu kļuva Jaunušana iestudētās izrādes, spilgtākās no kurām ir Viljamsa «Ilgu tramvajs» (1969) ar Antru Liedskalniņu, Molnāra «Lilioms» (1971) ar Uldi Dumpi un Ģirtu Jakovļevu, Viljamsa «Jaunības putns ar saldo balsi» (1977) ar Lidiju Freimani un de Misē «Lorencačo» (1973) ar Ģirtu Jakovļevu.

Jaunušana astoņdesmitajos gados iestudētās brīvdabas izrādes — Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos», brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiki» un Zariņa «Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi» — līdzīgi Dziesmu svētkiem, pulcēja skatītāju tūkstošus, pārvēršot teātra izrādi par tautas svētkiem.

Leģenda ir Alfreda Jaunušana tikai un vienīgi Nacionālajam teātrim atdotais mūžs, dzīvojot vienīgi ar darbu un domām par to, teātri uzskatot par savām mājām un ģimeni.

Būdams izcils raksturlomu tēlotājs, Jaunušans spēlēja Ostrovska lugā «Talanti un pielūdzēji», kā arī Vandeloo «Kapteiņu nedēļa», vēl nemaz ne tik sen kā aktiermeistarības paraugu varēja redzēt Jaunušana spēli Eglīša «Bezkaunīgajos večos» (1990) un Tompsona lugā «Pie zelta ezera» (1995).

Jaunušans bijis aktiermeistarības pasniedzējs vairākiem Nacionālā teātra aktierkursiem. Viņa skolēni ir Uldis Dumpis, Rihards Rudāks, Lāsma Kugrēna, Voldemārs Šoriņš, Gunta Virkava, Iveta Brauna, Jānis Skanis. Izcilais skatuves mākslinieks veidojis Nacionālā teātra aktieru ansambli.

Avots : Leta, Diena.lv

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        Birkas