Izglītība. Līdz 1917. g. māc. Kremenčugas reālskolā (Ukraina). No 1918. g. studējis Harkovas universitātes Mežkopības nod., vēlāk BTA Inženierzinātņu fak., no 1918. līdz 1920. g. LA Lauksaimniecības fak. Lauksaimniecības nod., 1920. g. 8. nov. pārgājis uz Mežkopības nod., ko abs. 1938. g. 21. dec., iegūstot mežkopības ar mežkopības inž. grādu.

Darbība. Sākoties 1917. gada revolūcijai Krievijā, atgriezies no studijām Harkovā, piedalījies Latvijas Neatkarības karā. No 1920. g. Latvijas armijas etapu un rajonu komandantu priekšnieka pārvaldes jaunākais rakstvedis. Strādājis Valsts kontrolē par revidentu, vēlāk ZM Mežu departamentā par revidentu un direktora vietnieku. Latvijā izpelnījies meža darbinieku atzinību. 2. pas. kara beigās izceļojis uz Vāciju (Esslingenas bēgļu nometne), no turienes 1949. g. pārcēlies uz ASV (Minesotas pavalsts). Strādājis privātā mežu dienestā, vēlāk valsts dienestā, padomdevējs mežu jautājumos vietējās pašvaldības departamentā. Miris ASV.

Akadēmiskās biedrības “Šalkone” vecbiedrs.

Studentu korporācijas "Ventonia" biedrs.

LNA LVVA 7427-1-1139; U!, 1973, Nr. 31, 65. lpp.; Draugam Alfrēdam Bormanim aizejot. //Meža Vēstis, 1972. g. 7. janv.; Ventonia 60 gados. // Latvija Amerikā, 1978. g. 11. marts; Ventonia internais arhīvs.