Alfrēds Adlers (vācu: Alfred Adler; dzimis 1870. gada 7. februārī Vīnē (Rūdolfsheimā), miris 1937. gada 28. maijā Aberdīnā) bija ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs.

Dzīvesgājums

Līdz 1895. gadam A. Adlers studēja medicīnu Vīnes universitātē. 1899. gadā satika Zigmundu Freidu, vēlāk kopā nodibināja Vīnes psihoanalīzes biedrību un Adlers kļuva par tās prezidentu.

1911. gadā viņu ceļi šķīrās, jo Adlers nepieņēma Freida idejas par seksualitātes nozīmi cilvēka dzīvē.

1914. gadā nodibināja žurnālu Internationale Zeitschrift fur Individualpsychologie.

1932. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur pasniedza dažādās universitātēs. Miris ar sirdstrieku lekciju ceļojuma laikā.

Nacistu laikā Adlers bija aizliegto autoru vidū.

Individuālā psiholoģija ietekmējusi neofreidistu uzskatus.

Galvenie darbi

• §   Über den nervösen Charakter (1912)
• §    Praxis und Theorie der Indi-vidualpsychologie (1920)
• §    Problems of Human Nature (1929)
• §    The Pattern of Life (1930)