Dzimis Tukumā strādnieku ģimenē.

1949.g. pēc Rīgas 5.vidusskolas iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.Tur komjaunatnes birojā viņam izteica tādus priekšlikumus, ka Alfreds uzrakstīja lūgumu viņu pārcelt uz žurnalistikas nodaļu.

1950. iesaukts armijā. dienēja Novgorodā radistu rotā.Tur viņam kā pretpadomju elementam draudēja ar sodu, ja neziņos par tautiešiem. Ar Ēriku Kantānu nolēma bēgt. Pēc 2 dienām abus apcietināja. Kara tribunāls piesprieda nāves sodu kā organizatoram. Jauns lēmums nāves sodus politiskajiem  atcēla.

Tālajos Austrumos būvēja naftas vadu no Komsomoļskas uz Sahalīnu. Pabija dažādās nometnēs. Tad visi sāka slimot ar cingu, krita ārā zobi. 1953.gadā  Alfrēds Tauberts organizēijis sacelšanos, kur apmēram 3000 neizgāja darbā.

1956.gadā sākās amnestija. 1958.gadā ar draudiem lika parakstīt zīmi, ka viņs nekad neatgriezīsies Latvijā. To parakstot, viņš dabūju iespēju un aizbrauca uz Vidusāziju. Kā bij. ieslodzītajam bija grūti atrast darbu un katru mēnesi vajadzēja atzīmēties. 

1982.gadā atgriezās dzimtenē.

1985.arestēts pie viesnīcas "Latvija". Atbrīvots 1987.gada febru'ar'i Permā

Avots: Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993

                        ****

Dzimis 1929. gadā, ЛатССР, Тукумсе; латыш; Среднее спец.;

МОНТАЖНИК. В 1951 ОСУЖД. ПО СТ. 58-10 Ч.1 УК РСФСР, ОСВ. В 1958.

Dzīvoja: ЛатССР, Рига.

Arestēts: 1985. gada 12. aprīlī. 

Notiesāts: Верховным судом ЛатССР 1985. gada 9. augustā.

Inkriminēts: ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 95 УК ЛатССР.

Spriedums: 3 г., 3 г. ссылки. Срок отбывал в Пермских лагерях. Указом ПВС СССР от 2.02.87 помилован.

Avots: НИПЦ "Мемориал", Москва