Studējis ekonomiku un pēc 1940. gada sācis strādāt Ludzas bankā par pārvaldnieku. Sākoties karam, banka evakuēta uz Krieviju, kurp aizbraucis arī Noviks. Visus kara gadus viņa ģimene - sieva un divi dēli par tēvu neko neesot zinājuši. Viņš atgriezies tikai pēc kara, jo bijis iesaukts sarkanajā armijā, un atkal sācis strādāt Ludzas bankas pārvaldnieka amatā. Tad ar visu ģimeni pārcelts uz Ventspili, bet pēc kāda laiciņa sekojis paaugstinājums Rīgā par Latvijas bankas pārvaldnieka vietnieku un galveno grāmatvedi. 1951. gadā viņa karjera beigusies, jo valsts drošības iestādes atklājušas, ka kādreiz viņš bijis aizsargs. Tādēļ viņš izslēgts no partijas, atlaists no darba un ģimene izlikta no dzīvokļa. Tiesa gan, ne gluži uz ielas. Ģimenei sākušies grūti laiki, jo Novikam ilgi vajadzējis meklēt darbu, kaut arī ekonomistu aprindās viņš vērtēts atzinīgi. Sava īsā mūža nogalē (pēkšņi miris 48 gadu vecumā) viņš strādājis Konservu trestā par grāmatvedi, Pārtikas rūpniecības tehnikumā un LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē par pasniedzēju. Miris 1960. gadā un apbedīts I Meža kapos.

Ar čekistu Alfonu Noviku nav nekādu saikņu - ne radniecisku, ne kādu citu.