Alfons Ansons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.05.1918
Miršanas datums:
22.04.1997
Tēva vārds:
Ansis
Papildu vārdi:
saukts - Alfa, Alfīts, Alfis, Gummimann
Kategorijas:
Hokejists, Leģionārs, Sportists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ievērojams latviešu hokeja vārtsargs. Ar panākumiem spēlēja Latvijā (20. gs. 30.-40. gados) un Rietumvācijā (20. gs. 40.-50. gados).

"Universitātes Sports" ("US") hokeja vienības vārtsargs (1935/1936 - 1939/1940; 1941/1942 - 1942/1943). "US" sastāvā divreiz kļuva par valsts hokeja čempionu (1937, 1940), kā arī vienreiz uzvarēja nacistu okupētās Latvijas meistarsacīkstēs (1942).

1940. g. sākumā bija Latvijas hokeja izlases vārtsargs. Sargāja izlases vārtus vienā oficiālā valstsacīkstē - pret Igauniju Tallinā ("sausā" uzvara 4:0), kā arī Latvijas izlases spēlē pret Tallinas "Sport" Rīgā un Rīgas - Tartu pilsētas sacīkstē (notika Tartu). Spēlēja Latvijas jaunatnes hokeja izlasē (1939).

Pēc kara aizvadīja 10 sezonas (1946/1947 - 1955/1956) Rietumvācijā, kur kļuva par vienu no labākajiem hokeja vārtsargiem. Spēlēja Rietumvācijas sacīkstēs startējošajās komandās "HC Augsburg", "EV Tegernsee", "VfL Bad Nauheim", kā arī īslaicīgi pastāvējušajā "HC Baltica" komandā un trimdā Vācijā nonākušo latviešu vienībā. Īpaši novērtēts par sniegumu Bādnauheimā, kur aizvadīja septiņas sezonas (1949 - 1956). Lokanības un akrobātiskā snieguma dēļ tika iesaukts par "Gummimann" (Gumijas vīru). Par desmit sezonām, kas aizvadītas Vācijā, saņēmis īpašu Rietumvācijas hokeja federācijas apbalvojumu.

Alfons Ansons dzimis Oršā (pilsēta tag. Baltkrievijā). Ansonu ģimenes galva Ansis Augusts Ansons bija galdnieks. Māte — Amālija Matilde Ansone (meitas uzvārds — Vītola) — bija mājsaimniece un visu savu mūžu pelnīja naudu ar šuvējas darbu. Ģimenē auga viens bērns — Alfons. Zēnam bija tikai deviņi gadi, kad mūžībā aizgāja tētis. Augusts Ansons nomira 41 gada vecumā no plaušu diloņa jeb tuberkulozes. Alfona mamma otrreiz apprecējās, un par Alfona audžutēvu kļuva Andrejs Spura, arī galdnieks.

Alfons mācījās Latvijas Jaunatnes savienības ģimnāzijā. Padomju okupācijas laikā dienēja Sarkanajā armijā. 1941.-1943. g. mācījās Rīgas 6. valsts ģimnāzijā, kur ieguva vidējo izglītību. 1943. g. iestājās LU (tolaik nos. - Universitāte Rīgā) Veterinārmedicīnas fakultātē, taču drīzumā mobilizēts Latviešu leģionā. Jau pēc mobilizācijas Alfons salaulājās ar Zentu — pazīstamā ārsta pulkveža-leitnanta Jāņa Prinča meitu. Taču kopā būšanas laiks bija īss — 1944. gada rudenī Ansons kā leģiona mediķis bija spiests kuģot prom no Rīgas. Sieviņa palika… Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Rietumvācijā. Vācu hokeja funkcionāri Ansonu uzlūkoja kā potenciālu Rietumvācijas valstsvienības vārtsargu, taču Alfons vairākkārt atteicās no Vācijas pavalstniecības. 1956. g. izceļoja uz ASV, kur apmetās Grandrepidsā. 1949.gadā nodibināja jaunu ģimeni ar vācieti Barbaru. Pēc pārcelšanās uz ASV par latviešu vārtsargu neaizmirsa hokeja draugi Vācijā. Par desmit gadiem, kas ar izcilību aizvadīti vācu hokejā, Rietumvācijas Hokeja federācija apbalvoja Ansonu ar zelta medaļu.

Detalizētāka Alfona Ansona biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 607., 608. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/ 

Sieva - Barbara Ansosn, dzim. Kottmair.

1953.gada laikrakstā "Laiks" publicēts rasts par Alfonu Ansonu: "Alfons Ansons, mūsu 34 g. v. izcilais vārtsargs ledushokejā, pretēji beidzamā laika runām, ka viņš kļūs Vācijas pavalstnieks, pateica skaidru "Nē!" Simpātiskais sporstists noraidīja varbūtību, ka viņš šai virzienā pat kādreiz būtu mēģinājis ko darīt. "Es palikšu latvietis!" uzsvēra Ansons, pavairodams vēl jo lielāku to cilvēku skaitu (sevišķi Vācijas ledushokejā pasaulē), kas izbrīnā jautā, kādēļ gan viņš nepieņem šīs zemes pavalstniecību, atverot durvis uz valsts vienības vārtsarga posteni un daudzām citām privilēģijām privātajā dzīvē?! „Man pārāk daudz skaistu, neaizmirstamu atmiņu no Latvijas", teici sensitīvais Alfons, atcerēdamies savas sporta un dzīves gaitas dzimtenē, kas cieši saistītas ar Universitātes Sportu. „Ak, kā sirds vēlas spēlēt kopā ar mūsu pašu puišiem!" viņš iesaucas. "Mans neaizmirstamais, pēc 2. pasaules kara Rīgā mirušais skolotājs ledus hokejā — Roberts Lapainis — bez spēles mākas un trikiem mācīja arī augstu sporta ētiku un, galvenais, būt īstam latvietim! Viņu tāpat kā visus citus latviešus nepievilšu!" Pilsētas tēvi nākuši talkā Alfonam ar darba sagādāšanu slavenajā sirds slimnieku sanatorijā, kur Alfons sagatavo minerālūdens peldes daudzajiem pacientiem. Ansons pašlaik mīt Kihlera ielas Villa Carola masīvajā pansijā. Gaumīgi iekārtotā divistabu dzīvokļa sienas grezno Latvijas ģērbonis, sporta trofejas, uzņēmumi. Šeit viņš klusi vada savu dzīvi ar kundzi Barbaru bij. augsburgieti, kas jau labi saprot un apmierinoši runā latviski. Alfons Ansons latviešu sportam un Latvijai vēl var kļūt noderīgs! "

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Zenta AnsoneSievapirmā sieva
        2Jānis PrincisJānis PrincisSievas/vīra tēvs03.08.189006.04.1968
        3
        Nadīna PrincisSievas/vīra māte

        Nav norādīti notikumi

        Birkas