Aleksandrs Šūlmanis

Dzimis 1886. g. 4. aug. Platones pag. Jaunērgļos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Zane. Latvietis, luterticīgs.

1905. g. beidzis Rīgā pilsētas reālskolu un sācis studijas RPI (1905.–07. g. studējis mehāniku, 1907.–14. g. ķīmiju).

1. pasaules kara laikā no 1915. g. sept. karadienestā Krievijas 12. armijas štāba pretizlūkošanas nodaļā, ķīmiskās laboratorijas vadītājs.

1915. g. strādājis arī par R. Gegera komercskolas skolotāju Rīgā.

1917. g. ieguvis kara laika ierēdņa dienesta pakāpi.

1917. g. okt.–1918. g. maijā Vidzemes gub. Pārtikas valdes nodaļas vadītājs Valkā, pēc tam strādājis vācu karaspēka okupētajā Vidzemē apgādes un labības iepirkšanas organizācijās.

1918. g. rudenī atsācis studijas toreizējā Baltijas Tehniskajā augstskolā.

1918. g. dec. Rīgā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), Atsevišķajā (Studentu) rotā.

Par 1919. g. 3. marta kaujā pret lieliniekiem pie Skrundas parādīto varonību apbalvots ar LKo.

1919. g. martā par kaujas nopelniem paaugstināts par leitnantu.

1919. g. apr.–jūn. sakaru virsnieks Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Baltijas landesvēra (no 1919. g. jūl. Latvijas armijas Vācu zemessargi, no 1920. g. apr. 13. Tukuma kājnieku pulks) virsštābā, no jūl. sevišķu uzdevumu virsnieks Armijas virspavēlnieka štāba komandantūrā.

1919. g. aug.–1921. g. janv. piekomandēts Ārlietu ministrijai, Speciālo ziņu nodaļas vadītājs (atbrīvots no nodaļas vadītāja amata sakarā ar štatu samazināšanu). 1921. g. maijā atvaļināts no armijas.

No 1920. g. studējis LU Tiesību nodaļā (beidzis 1925. g.).

No 1924. g. 9. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis 3. kriminālnodaļā, no 1925. g. apr. 1. civilnodaļā.

1925. g. 19. dec. iecelts par papildu miertiesnesi.

No 1929. g. 6. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā), darbojies 1. civilnodaļā.

Bijis Rīgas Latviešu biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 7. okt. apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā.

1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Miris 1941. g. 11. febr. cietuma slimnīcā.

Apbalvojumi: Latvijas LKo III šķ.

Precējies 1918. g. 23. okt. ar Annu Antoniju Cīruli (1892.–1938. g.). Adoptējis Jāni Mauru (dz. 1923. g. 20. aug.), Eiženu Robertu Mauru (dz. 1927. g. 27. janv.).

Studentu korporācijas “Talavija” filistrs.

A. LVVA,1536. f., 2. apr., 1041., 1042. l.; 2570. f., 14. apr., 1529. l.; 1304. f., 1. apr., 1534. l.; 5601. f., 1. apr., 6411. l.; 7175. f., 1. apr., 1768. l.; 7427. f., 1. apr., 2639. l.; LVA, 1986. f., 2. apr., P-9627. l.; Talavija 1900–1965. [ASV], 1970; LKOK; LU TZN; LĀDD.

No 1920. gada okt. rakstītās atestācijas par A. Šulmaņa dienestu armijā 1920. gadā: “Lēna, bet pilnīgi noteikta un nosvērta rakstura. Saticīgs. [..] Ļoti labs organizators. Prot labi reprezentēties. Fiziski un garīgi labi attīstīts. Ļoti apdāvināts un saprātīgs. [..] Pilnīgi valstiski un nacionāli domājošs, viens no pirmajiem iestājies brīvprātīgi Latvijas armijā 1918. g. Ar politiku nenodarbojas. Dzīvo vienkārši, ārējam greznumam vērību nepiegriež.” (LNA LVVA, 5601. f., 1. apr., 6411. l., 7. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p. i. K. Ozoliņa konfidenciālā 1940. g. 7. okt. raksta Tiesu pārvaldes priekšniekam: “Līdz ar šo ziņoju, ka šodien pulkst. 12.45 apgabaltiesas namā, tiesas sēdes laikā attiecīgi Iekšlietu Tautas Komisariāta darbinieki arestēja tiesas locekli Aleksandru Šūlmani.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1041. l., 71. lp.)

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis ŠūlmanisTēvs
        2
        Zane ŠūlmanisMāte
        3
        Anna Antonija ŠūlmanisSieva00.00.189200.00.1938
        4
        Jānis ŠūlmanisAudžudēls20.08.1923
        5
        Eižena Roberta ŠūlmanisAudžumeita27.01.1927

        Nav norādīti notikumi

        Birkas