Dzimis 1891.gada 22.novembrī, Frauenburgā (tag.Saldū). Tēvs - Jakovs Soboļevs bijis vietējā miesta ierēdnis, māte- Luīze- Frederika Soboļeva (dzim Šulcs). Ģimenes konfesionālā piederība- pareizticīgie. Rīgā, Aleksandra ģimnāzijā ieguvis astoņu klasu izglītību (1911).

Iestājies Vladimiras kara skolā (1912) un skolu pabeidzis(1914) ar dienesta pakāpi junkers*. Norīkots par 94.Jeņisejas kājnieku pulka jaunāko leitnantu. Sākoties 1. pasaules karam bijis par iepriekšminetā pulka kājnieku rotas komandieri. Piedalījies kaujās Polijā, Varšavas guberņā, cīņās guvis divus smagus ievainojumus (1914.11.okt).Ievainojumu dēļ evakuēts uz Maskavu, un vēlāk pārsūtīts uz kādu hospitāli Igaunijas guberņā.

Ar 1915.gadu atgriežas dienestā, un to turpina 178 rezerves rotā, izpildot rotas komandiera pienākumus. 1917.gada rudenī apgūst vecākā virsnieka kursus Valmieras kara skolā, un kursu sekmīgi pabeidzot A.Soboļevs tiek norīkots dienestam 44. Smagās lauku artilērijas divīzijā. 1919.gada februārī norīkots par 17.Ukrainas ,artilērijas brigādes, baterijas komandieri.

Kad Igaunijas Armija (1919 maija), bija pietuvojusies pie Pleskavas A.Soboļevs padevās Igaunijas karaspēka vienībām.

Igaunijas Armijas uzskaitē(1919.6.sept) A.Soboļevam saglabāta dienesta pakāpe - leitnants. Norīkots dienestā Igaunijas Armijas Artilērijas pārvaldi, bet no turienes norīkots par Bruņvilvienu divīzijas 3šā bruņu vilciena komandieri. Pēc pāris dienām norīkots par jaunizveidotā krievu brīvprātīgo Kačanovska bataljona, artilērijas baterijas komandieri.

Beidzoties 1.pasaules karam, Kačanovska bataljonu izformēja, un A.Soboļevu norīkoja par 2.Lauku artilērijas divīzijas komandieri ar disloakācijas vietu Tartu.

1924. gadā piešķirta dienesta pakāpe - kapteinis.

No 1925. Līdz 1932. Bijis par Igaunijas Kara tiesas locekli.

1926.gadā A.Soboļevs atsāka studijas Tartu universitātē.

1936.gadā piešķirta dienesta pakāpe- majors.

1939.gadā iecelts par Tartu Artilērijas divīzijas komandiera vietnieku.

Pēc pirmās Padomju okupācijas A.Soboļevs palika Igaunijas Armijas sastāvā.

1940. Gadā iecelts par Igaunijas Armijas likvidācijas komisijas locekli.Tā paša gada decembrī atvaļināts no dienesta.Strādājis par skolotāju kādā no Tartu skolām.

Kad Igaunijā ienāca vācu karaspēks, A.Soboļevs iesaistījās brīvprātīgo bataljona formēšanā- Pilsamā.

1944.gada sākumā A.Soboļevs tiek norīkots par Igaunijas Leģiona 20. Artilērijas pulka komandieri. Pēc smagām kaujām A.Soboļevs ar savām pulka daļām atkāpjas no Igaunijas teritorijas, caur Latviju uz Klaipēdu (Mēmeli).

1944.gada 10.oktobrī, A.Soboļevs , uzlidojuma laikā, gūst smagu ievainojumu no krievu artilērijas lādiņa.....

1944.gada 17.oktobrī, vienā no daudzajiem Kenigsbergas ,(Kaļiņingradas), kara hospitāļiem, apstājās saldenieka Aleksandra Soboļeva sirds.

Soboļevam palika sieva Adele-Matilde(dz. Palm) un dēli- Siijra un Oļegs.

Apbalvots ar:

Svētā  Staņislava ordeni 3.škira ( ar zobeniem) A.Soboļevam pieškirts 1915.gada 10.februārī

Sv Annas ordenis 3.šķira ar zobeniem

Pie apbalvojumiem vēl pieskaitāms Igaunijas Atbrīvošanas ordenis Ērgļa krusts (4.šķira)

Dzelzs krusta 2.šķira

A.soboļevam piešķits 1944.gadā