Čikāgā miris bij. Krasta artilērijas pulka komandieris, plkv. Aleksandrs Rīsiņš. Viņi saviem vecākiem bijuši 3 dēli un visi k|uvuši virsnieki. Aleksandrs Rīsiņš beidzis Konstantīna artilērijas kara skolu Pēterburgā, piedalījies krievu-japāņu karā un pēc tam iestājies Austrumvalodu kursos, pēc kuru nobeigšanas komandēts uz Persiju. 1. pasaules karam sākoties, A. Rīsiņu pēc paša lūguma pārceļ uz aktīvo armiju un viņš piedalās kaujās Austrijas, vēlāk Brestļiovskas frontē. 1916. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts par smagās artilērijas diviziona komandieri, ar ko 1916. un 1917. g atradās Rīgas  frontē un piedalījās kaujās pie Ložmetējkalna. Pilsoņu kara laikā Krievijā viņu komunisti arestē un notur apcietinājumā līdz 1922. gadam. Pēc tam viņš ar ģimeni ierodas Latvijā, kur to ieskaita Zemgales artil. pulkā, bet 1923.gadā ieceļ par Daugavgrīvas artilērijas komandieri. Šajā amatā viņš sabija Iīdz aiziešanai pensijā 1934. gadā. Viņa vadībā Daugavgrīvas artilēriju pārveidoja par Krasta artilērijas pulku.
Pēc aiziešanas pensijā viņš dzīvoja Rīgā un 1944. g. evakuējās uz Vāciju. 1950. g. ieceļoja ASV un līdz nāves dienai dzīvoja Čikāgā. Nelaiķis atstāj meitu Minhenē, Vācijā.

Avots: Laiks, 13.03.1957

---

Vidzemes dzimtmuižniecībai un pareizticībai piederīgie, Aderkašu pagastā 1877.—1882. gadā dzimušie brāļi Aleksandrs, Jānis (Ivans) un Nikolajs Rīsiņi bija virsnieki. Viņu tēvs civildienestā bija sasniedzis titulārpadomnieka rangu, tātad bija vismaz personīgais muižnieks. Dēliem dokumentos parādās dažādi ieraksti, tomēr saikne ar muižniecību ir skaidri saskatāma. Latvijā, šķiet, atgriezās tikai Aleksandrs, viņš bija Latvijas armijas artilērijas pulka komandieris. (delfi.lv)