Rīgas Baltās muižas nomnieks.

Gandrīz vienā laikā ar Tērbatas studentu pulciņu Rīgā nodibinājās Jura Caunīša pulciņš, kam liela nozīme latviešu garīgo interešu modināšanā. J. Caunītis no 1853. gada darbojās par skolotāju G. A. Tilo fabrikas skolā, kur priekšnieks bija Mārtņš Balodis, vēlāk rosīgs Rīgas latviešu biedrības darbinieks. J. Caunītis bija beidzis J. Cimzes skolotāju semināru. Viņš centās dabūt līdzekļus no fabrikas īpašnieka (tas bijis liela vēriena uzņēmējs) arī svētdienas skolas nodibināšanai un bibliotēkas ierīkošanai. Tāpat viņš vēlējās ierīkot bumbotavu, lai dotu iespēju fabrikas strādniekiem svētdienās derīgi pakavēt laiku un garīgi atspirdzināties. Līdzekļus viņš arī dabūjis tiklab bumbotavai, kā arī svētdienas skolai un bibliotēkai. J. Caunītis izveidoja dziedāšanas vakarus. Tā pakāpeniski nodibinājās viņa pulciņš; tanī bija 17 dalībnieku. Visu viņu vārdi nav uzglabājušies. Pulciņā noteikti piedalījušies: minētās skolas priekšnieks Mārtiņš Balodis, fabrikas mašīnu pārzinis Pēteris Hāns, Mārtiņa skolas skolotājs Jānis Kaktiņš, Jāņa skolas skolotājs Zasulaukā Johans Ratminders, Baltās muižas nomnieks Aleksandrs Rēze (Reže?), arī Sīmanis Tībergs no Podaraga, Jānis Zilberfeils, kas strādāja pie kantorista Brederlota. Vēl piedalījās daži J. Caunīša draugi no lekšrīgas: grāmatvedis Pēteris Tīdemanis, Jāņa baznīcas ērģelnieks Miķelis Krauberģis un Jāņa baznīcas skolotājs N. Cirītis. Viņu nolūks bijis biedrot Rīgas latviešus, modināt tautas mīlestibu un pašapziņu, kopīgiem spēkiem cīnīties par latviešu tautas tiesībām.