Nozīmīgs Latvijas sporta darbinieks. Tieši Aleksandram Liepiņam kā Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) darbiniekam ir būtiski nopelni hokeja ieviešanā mūsu valsts sporta dzīvē.

1919. gada jūnijā Aleksandrs Liepiņš brīvprātīgi iestājās Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotā un piedalījās Latvijas Neatkarības karā (1918–1920). Kad karš bija beidzies, A. Liepiņš Valmierā ieguva vidējo izglītību un 1922. gadā iestājās Latvijas Universitātē. Tad arī sākās viņa gaitas "lielajā sportā".

Aleksandrs Liepiņš ar panākumiem pieprata bendiju – "vietējo" hokeja versiju, kuru spēlēja ar bumbiņu un uz lielāka laukuma. "LSB" ("Latvijas Sporta Biedrība") komandas sastāvā vairākkārt kļuva par Latvijas bendija čempionu. Kā viens no labākajiem bendijistiem tika iekļauts un spēlēja Latvijas bendija izlases sastāvā. Nodarbojās ar ātrslidošanu, spēlēja futbolu un pat izmēģināja lauka hokeju.

Vēl būdams aktīvs sportists, Aleksandrs Liepiņš iesaistījās LZSS organizatoriskajā darbā. Viņš bija LZSS sekretārs (1928–1938) un LZSS Bendija-Hokeja sekcijas vadītājs (1927–1937) tieši tajā laikā, kad valsts oficiālajā sporta programmā tika uzņemts hokejs. Turklāt bija aktīvs hokeja notikumu organizators. Ne velti 20. gs. 30. gadu Latvijas izlases kapteinis Leonīds Vedējs viņu raksturoja kā "hokejistu sirds un dvēsele".

Kad 1932. gada februārī tika izveidota pirmā Latvijas hokeja izlase, Liepiņš bija viens no diviem valstsvienības sastāva komplektētājiem tās pirmajā oficiālajā spēlē. Aleksandrs Liepiņš bija iecelts par "padomdevēju" Latvijas hokeja izlases sastāva izveidošanai, lai piedalītos tās pirmajā pasaules čempionātā (1933). Viņš bija arī Latvijas olimpiskās delegācijas vadītāja palīgs braucienā uz ziemas olimpiskajām spēlēm Garmišā-Partenkirhenē (1936). Hokeja organizēšanas jomā darbojās arī, būdams LZSS priekšsēdētājs (1938–1940).

Kaut arī pats par hokejistu nekļuva, Liepiņš hokeja spēlēs uz ledus kāpa kā tiesnesis. Tiesāja gan Latvijas vietējo turnīru spēles, gan starptautiskas sacīkstes. Vienu sezonu pat bija LZSS Hokeja tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs. 1938. gadā Starptautiskā hokeja federācija Liepiņu apstiprināja kā vienu no četriem starptautisko hokeja spēļu tiesnešiem Latvijā.

Arī Otrā pasaules kara laikā Liepiņš līdzdarbojās sporta jomā Latvijā, organizēja hokeja sacīkstes un turnīrus, tiesāja hokeja spēles. Pēc kara mitinājās Fišbahas bēgļu nometnē (Rietumvācijā), aktīvi darbojās nometnes pašpārvaldē. 1950. gadā izceļoja uz ASV, apmetās Grīnbejā, Viskonsinas štatā. Līdzdarbojās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Aleksandrs Liepiņš aizgāja mūžībā 1974. gada 19. decembrī.

Detalizētāka Aleksandra Liepiņa biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 637., 638. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/