Dzimšanas vieta: 1893.g. Madona; miris:26.01.1942.g. Sverdlovskas apgabals, Sevurallags 

informācijas avots:

Aizvestie, Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads, Otrais papildinātais izdevums.

-----

* 1893. IV 19. Praulienas pag.; S. Glafīra dz. Āboliņš + 1942. I 26. Krievijā.

                1913. Beidzis Rīgas garīgo semināru,

                1917. beidzis Pēterburgas Universitāti,

                1918/1919. Tieslietu tautas komisariāta bibliotekārs,

                1919. apcietināts,

                1919. Inženieru sapieru bataljona karavīrs,

                1919/1920. Kara tiesu pārvaldes darbvedis, kara laika ierēdnis,

                1920. Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs,

                1922/1924. Rīgas apgabaltiesas loceklis, tiesnesis,,

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1924/1925. zvērināta advokāta palīgs,

                1925/1929. zvērināts advokāts Rīgā,

                1928. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10.gadu jubilejas medaļu.

                1928/1934. Latvijas zemnieku savienības Madonas pilsētas nodaļas vadītājs,

                1929/1941. zvērināts advokāts Madonā,

                1930/1940. Aizsargu organizācijā,

                1935. II 26. Madonas IX aizsargu pulka tieslietu pārzinis,

                1937. V 15. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu,

                1941. VI 14. Apcietināts,

                Madonas pilsētas revīzijas komisijas priekšnieks,

                Praulienas pagasta Silu māju īpašnieks,

                Namīpašnieks Blaumaņa 9, Madonā.

                Avots:       LVVA 1640-1-524-123.;

                               „Latvijas advokatūra”, R., 2007.

************************************************

Dzimis 1893. g. 19. apr. Praulienas pag. Silos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris. Māsas vīrs Pēteris Elksnītis zvērināts advokāts. Latvietis, pareizticīgs.

No 1901. g. mācījies Praulienas pareizticīgo pagastskolā, no 1903. g. Praulienas pareizticīgo draudzes skolā. No 1905. g. mācījies Rīgas garīgajā skolā, no 1909. g. Rīgas Garīgajā seminārā, pēc kura beigšanas 1913. g. uzsācis tieslietu studijas Varšavas Universitātē.

1. pasaules kara apstākļu dēļ 1915. g. pārgājis uz PU. Studiju laikā 1916. g. pavasarī bija iesaistīts izsituma tīfa epidēmijas apkarošanas pasākumos Šliselburgā netālu no Petrogradas, 1916. g. vasarā strādājis Krievijas Valsts bankas nodaļā Nikolajevā (Ukrainā).

1917. g. dec. ar I šķ. diplomu beidzis PU Juridisko fakultāti.

1917. g. dec. no Petrogradas atgriezies tēva mājās Praulienas pag. 1918. g. dec. ieradies Rīgā.

Padomju varas laikā 1919. janv.–febr. bijis tehniskais darbinieks (bibliotekārs) Tieslietu komisariāta Kasācijas nodaļā.

1919. g. 20. febr.–18. martā apcietinājumā kā “kontrrevolucionārs”, vēlāk strādājis par statistiķi Tautsaimniecības padomes Centrālās materiālu valdes Reģistrācijas nodaļā.

1919. g. jūn. Rīgā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija); dienējis 1. inženieru sapieru bataljonā, kareivis.

No 1919. g. 18. jūl. Latvijas armijas kara laika ierēdnis, līdz 1920. g. 8. febr. Latvijas armijas Kara tiesu pārvaldes darbvedis, 1920. g. 8. febr.–8. martā Kara tiesas prokurora palīga v. i., pēc tam atvaļināts no armijas.

1920. g. 8. febr. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā (no 8. marta palātas prokurora biedra v. i.), no 1920. g. okt. pārzinājis prokurora biedra iecirkni Valkas apr., 1921. g. okt. uzdots pildīt prokurora kameras prokurora biedra pienākumus un pieņemt politisko lietu pārzināšanu un uzraudzību.

No 1922. g. 29. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā.

1922. g. sept. lūdzis atļauju strādāt arī par Iekšlietu ministrijas Politiskās apsardzības pārvaldes juriskonsultu, tiesas nodaļu kopsapulce atļauju liegusi. 1924. g. 26. febr. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

No 1924. g. 2. apr. zvērināta advokāta V. Minkeviča palīgs.

No 1925. g. 11. marta zvērināts advokāts Rīgā, no 1929. g. jūn. Madonā.

1928.–34. g. bijis LZS Madonas pilsētas nodaļas vadītājs.

No 1930. g. 9. Madonas aizsargu pulka aizsargs (no 1935. g. pulka tieslietu pārzinis).

Madonas pilsētas revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

Padomju okupācijas laikā līdz 1941. g. 2. janv. turpinājis praktizēt Madonā.

No 1941. g. janv. nodarbojies ar tulkošanu no krievu valodas.

1941. g. maijā tehniskais novērtētājs Valsts apdrošināšanas galvenās pārvaldes (“Gosstrah”) Madonas nodaļā. Nacionalizēts nams Madonā.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. Izvests uz Ziemeļurālu soda nometnēm Sverdlovskas apg.

Miris 1942. g. 26. janv.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz, Acjpm, ANk.

Precējies 1922. g. ar studenti Glafiru Āboliņu (1897. g. 23. jūl. Sarkaņu pag.–1946. g.; no 1941. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov.), meitas Maija Valda Lidija (dz. 1923. g. 9. jūl.; 1941.–58. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov.), Ilga (dz. 1924. g. 27. sept.).

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 123. l.; 1536. f., 2. apr., 623., 624. l.; 27. apr., 188. l.; 7354. f., 1. apr., 460. l.; 1638. f., 2. apr., 239.–243. l.; 1640. f., 1. apr., 524. l., 123. lp.; 2996. f., 11. apr., 9199. l.; 5601. f., 1. apr., 3609. l.; LVA, 1986. f., 2. apr., P-10080. l.; 1987. f., 1. apr., 17767. l.; LA 1919–1945.

No Rīgas apgabaltiesas prokurora v. i. A. Būmaņa 1921. g. A. Lazdiņam izsniegtās apliecības: “Ar šo apliecinu, ka Rīgas apgabaltiesas prokurora biedra v. i. A. Lazdiņam ir tiesības saņemt no Valsts ierēdņu kooperatīva apavus un drēbi.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 623. l., b. p.)

No tieslietu ministra V. Zāmuela 1924. g. 25. febr. raksta Ministru kabinetam: “Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas nodaļu kopsapulces š. g. 9. februāra sēdes lēmumu, lūdzu atsvabināt no amata uz paša lūgumu Rīgas apgabaltiesas locekli Aleksandru Lazdiņu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 624. l., 4. lp.)