Aleksandrs Krugļevskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.05.1886
Miršanas datums:
13.12.1964
Kategorijas:
Jurists, Profesors, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e)
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis Krievijā. LU profesors. Civiltiesību katedras vadītājs. Vēlāk Krimināltiesību katedras vadītājs.

Aleksandrs Krugļevskis ir dzimis Kara medicīnas akadēmijas profesora  Nikolaja Krugļevska un viņa sievas Jūlijas, dzim.  Puščinas, ģimenē. Vidējo izglītību ieguva tiesību zinātnes skolā, kuru viņš beidza 1905. gadā, un pēc tam iestājās Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc universitātes beigšanas 1908. gadā A. Krugļevski atstāja darbā Krimināltiesisko zinātņu katedrā, lai viņš sagatavotos darbībai profesūrā. 1910.–1911. gadā viņš nokārtoja mutiskos pārbaudījumus krimināltiesību maģistra grāda iegūšanai. 1912. gadā viņam uz vienu gadu piešķīra komandējumu  zinātniskajam  darbam  ārzemēs. Viņš strādāja Berlīnē profesora Lista vadībā un Minhenē profesora Birkmeijera vadībā. 1914. gada 1. janvārī  pēc divu pārbaudes lekciju nolasīšanas  universitātes fakultātē A. Krugļevski pieņēma Pēterburgas Universitātē par privātdocentu. 1914.–1916. gadā universitātes Juridiskajā fakultātē viņš lasīja lekciju kursu krimināltiesību vēsturē. Pēc Petrogradas (bijušās Pēterburgas) Universitātes nodaļas nodibināšanas Permā, 1916. gada 1. jūlijā A. Krugļevski komandēja darbam Permā lekciju lasīšanai Krievijas tiesību vēsturē. 1917. gada 14. martā A. Krugļevskis Petrogradas Universitātē aizstāvēja disertāciju krimināltiesību maģistra grāda iegūšanai. 1917. gada 1. jūlijā viņu iecēla par ordinārā  profesora pienākumu izpildītāju  Permas Universitātē, kur viņš lasīja Krievijas tiesību vēstures un  krimināltiesību  studiju kursus. 1918. gada pavasarī A. Krugļevskis iesniedza Petrogradas Universitātē disertāciju krimināltiesisko zinātņu doktora grāda iegūšanai. Disertāciju pozitīvi novērtēja  oficiālie oponenti – profesori A. Žižiļenko un P. Ļubļinskis. Taču disertācijas aizstāvēšana nenotika, jo  1918. gada 1. oktobra dekrēts atcēla zinātnisko grādu piešķiršanu.

1919. gadā A. Krugļevskis kopā ar citiem Permas Universitātes zinātniekiem evakuējās uz Tomsku. Tā paša gada rudenī viņu ievēlēja par Tomskas Universitātes profesoru. 1921. gadā A. Krugļevski ievēlēja par Petrogradas Tiesību pētniecības institūta locekli un tajā pašā gadā viņš atgriezās darbā Permas Universitātē. 1924. gadā  sakarā ar  tiesību nodaļu slēgšanu sabiedrisko zinātņu fakultātēs V. Krugļevskis vērsās  Maskavā Iekšlietu Tautas komisariātā ar lūgumu izsniegt viņam ārzemju pasi.  Pēc tās saņemšanas 1924. gada augustā viņš aizbrauca no valsts un 1924. gada 15. septembrī  no robežu kontroles punkta Ostrovā ieradās Latvijā.

1924. gada 30. septembrī A. Krugļevski ievēlēja par Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātes  Krimināltiesību katedras privātdocentu  un viņš sāka lasīt lekciju kursus kriminālpolitikā un tiesību attīstības teorijā. Tajā laikā A. Krugļevskis bija atzīts speciālists krimināltiesību  nozarē.

A. Krugļevskis bija krievu sieviešu studenšu korporācijas “Sororitas Tatiana” goda filistrs.

1932. gadā A. Krugļevskis stājās (otrajā) laulībā  ar Veru Mihelsoni, dzim. 1909. gada 22. aprīlī  Ropažu pagastā.  1939. gada 28. aprīlī ģimenē piedzima meita Veronika, bet 1941. gada 9. jūnijā – dēls Valerijs.

A. Krugļevskis ir publicējis daudzus zinātniskus darbus  krimināltiesību jautājumos, tie ir izdoti latviešu, krievu un vācu valodā. Viņš ir piedalījies  Latviešu konversācijas vārdnīcā daudzu krimināltiesību nozarē publicēto rakstu tapšanā. Par šo darbu 1935.  gadā viņam piešķīra Kultūras fonda prēmiju. A. Krugļevskis bija dažādu zinātnisko biedrību loceklis,  viņš piedalījās Latvijas juristu kongresā (1932. gadā) un arī pirmā krimināltiesību speciālistu kongresa darbā.

A. Krugļevskis bija to Latvijas inteliģences pārstāvju rindās, kuri tiecās turpināt darbu padomju varas apstākļos. Taču, tāpat kā daudziem “buržuāziskajiem speciālistiem” viņam tas neizdevās. Katedrā, tāpat kā universitātē kopumā, vadošajās pozīcijās izrādījās zinātnieki no PSRS. Katedrā  “valdošie” juristi-marksisti  uzbruka A. Krugļevskim  par viņa  ideālistiskajiem uzskatiem un par krimināltiesību psiholoģiskās teorijas atbalstīšanu. Toties studenti augsti vērtēja viņa lekcijas, sagaidot un pavadot profesoru ar senu studentisku sveicienu – sasitot papēžus.  Protams, ka tas nebija pa prātam “jaunajai priekšniecībai”. Lai  atstādinātu  no amata  nepakļāvīgo profesoru,1948. gada 28. oktobrī tika sasaukta Krimināltiesību un procesa katedras sēde, kuras protokols ir saglabājies arhīva dokumentos. Sēdes darba kārtībā bija laikrakstā “Sovetskaja Latvija” 1948. gada 24. oktobrī publicētā S. Penčalova raksta “Juridiskās fakultātes partijas biroja nopietnās kļūdas” apspriešana. Šī raksta galvenā  būtība bija uzbrukumi A. Krugļevskim. Raksta autoram piekrita arī  profesora kolēģi. Piemēram,  docents Potravnovs izteicās, ka rakstā tikai daļēji atklāti trūkumi  A. Krugļevska krimināltiesību lekcijās  studentiem. Pēc Potravnova domām, trūkumu apspriešana nav notikusi pietiekami augstā līmenī un tur ir vainojama visa katedra. Docentam piebalsoja arī  asistents Jurkovs, paziņojot, ka speciāla komisija desmit dienas pārbaudīja fakultātes darbu un atklāja rupjas kļūdas  studentu mācīšanā: četrus gadus bijis atļauts mācīt  Petražicka  reakcionāros uzskatus, tie nomāc profesoru Krugļevski un arī vēl citus docētājus. Noslēgumā Jurkovs ieteica izslēgt  profesoru Krugļevski no katedras docētāju  sastāva. Priekšlikumu atbalstīja profesors Konopļins, uzsvērdams, ka katedras locekļiem un dekanāta pārstāvjiem bija labi zināma Krugļevska pagātne un  viņa reakcionārās teorijas. Konopļins uzsvēra, ka Juridiskā fakultāte ir   īpaši politiska. Profesors Krugļevskis savā referātā par Petražicka mācības reakcionāro būtību parādīja, kādā mērā viņš ir atteicies no šīs reakcionārās mācības, bet viņš nespēja izklāstīt šīs  teorijas politisko būtību, izteikt tās kritiku, izgaismot teorijas subjektīvo ideālismu. Referāts nebija pārliecinošs. Studenti pēc referāta aplaudēja, jo nesaprata to – viņu apziņā  ir nogulsnējusies profesora Krugļevska dogma. Sēdes noslēgumā  tika nolemts  vērsties pie Juridiskās fakultātes dekāna ar prasību atbrīvot A. Krugļevski  no ieņemamā amata. Tā priekšlaicīgi noslēdzās šī ievērojamā zinātnieka un pedagoga zinātniskā un pedagoģiskā karjera.

Avoti: www.russkije.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Veronika TihomirovaVeronika TihomirovaMeita28.04.193904.01.2016
        2Vera KrugļevskaVera KrugļevskaSieva00.00.190900.00.1994
        3Eiženija MihelsoneEiženija MihelsoneSievas/vīra māte00.00.188400.00.1973

        Nav norādīti notikumi

        Birkas