LKOK nr.3/646

Kociņš, Aleksandrs

Virsleitnants 1. latviešu atsevišķā bataljonā.

* 1892. g. 21. decembrī Rīgā.

+ 1942. g. 12. jūlijā Vjatlagā.

[]

Apbalvots par darbību 1919. g. 24. martā pie Lāču mājām Kalnciema rajonā.

Paaugstināts par kapteini un 1925. g. 22. jūnijā par pulkvedi-leitnantu.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.

KOCIŅŠ ALEKSANDRS Ādama dēls

Atsevišķā latviešu bataljona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 21. dec. Rīgā. Beidzis ģimnāziju, iestājies Maskavas universitātes juridiskajā nodaļā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. 1. jūn., ieskaitīts Alekseja karaskolā Maskavā, ko beidzis tā paša gada 1. dec. Pēc paša vēlēšanās iedalīts Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, vēlāk 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna 1917. g. janv. apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiras 

1917. g. vasarā iestājies pulka "dzelzs rotā". Pulku virsnieku delegātu sapulcē ievēlēts Latvju kareivju nacionālās savienības prezidijā. Pēc oktobra apvērsuma aizbraucis uz Vitebsku, vēlāk uz Maskavu, kur uz neilgu laiku atsācis studijas. Iestājies pulkveža Brieža vadītajā kontrrevolucionārajā grupā, piedalījies sacelšanās organizēšanā Jaroslavlā. 1918. g. sept. atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Cēsu rotas sastāvā piedalījies kaujās no Skrundas līdz Kalnciemam, kur 1919. g. 24. martā ievainots. paaugstināts par kapteini, skaitot no 22. maija.

1919. g. 24. martā Kociņš, nosūtīts no Atsevišķā latviešu bataljona štāba uzturēt sakarus ar Cēsu rotu, neskatoties uz spēcīgo apšaudi no Kalnciema puses, varonīgi izpildīja uzdevumu; lai gan tika ievainots, nogādāja svarīgas ziņas bataljona komandierim, tā sekmēdams Kalnciema ieņemšanu. 

Pēc izveseļošanās 1919. g. vasarā pildījis latviešu atsevišķās brigādes apcietinātā raj. (Lubāna ezers - Atašiene) štāba priekšnieka amatu. Aug. iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka adjutantu, piedalījies kaujās pie Līvāniem. 

1920. g. janv. iecelts par Kara muzeja pārzini. No 1921. g. dažādos amatos kara tiesā, kopš 1922. g. sept. kara tiesnesis. 1923. g. beidzis LU Tiesību zinātņu fakultāti. 

1941. g. jūn. deportēts uz Krieviju un notiesāts. Miris 1942. g. 12. jūl. Vjatlagā.

*****************************************

Dz. 1892. g. 21. dec. Rīgā skolotāja ģimenē.

Tēvs Ādams, māte Elizabete. Latvietis, pareizticīgs.

No 1904. g. mācījies Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā (beidzis 1913. g.). Studējis tieslietas MU.

1. pasaules kara laikā 1916. g. jūn. brīvprātīgi iestājies Alekseja karaskolā Maskavā (beidzis 1916. g. dec., praporščiks); dienējis Latviešu strēlnieku rezerves pulkā, no dec. beigām 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Podporučiks (1917. g. aug.).

Darbojies Latvju kareivju nacionālajā savienībā.

1917. g. okt. pārcelts uz Daugavpils kara apg. virsnieku rezervi Vitebskā, bet 1918. g. janv. atlaists atvaļinājumā.

Dzīvojis Maskavā, atsācis studijas MU, strādājis par kantoristu uz dzelzceļa, darbojies pretlielinieciskajā pagrīdes organizācijā “Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība”, 1918. g. jūl. piedalījies pretlielinieciskās sacelšanās organizēšanā Jaroslavļā.

Sept. atgriezies Latvijā. Bijis privātskolotājs Rīgā.

No 1918. g. 10. dec. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), virsleitnants; 11. dec. iecelts par Apsardzības ministrijas Galvenā štāba satiksmes pārziņa v. i., vēlāk virsnieks 1. latviešu atsevišķajā (Kalpaka) bataljonā (vēlākajā 1. latviešu atsevišķajā brigādē; no 1919. g. jūl. brigādes nocietinātā raj. štāba priekšnieks). 1919. g. martā kaujās ievainots.

No 1919. g. aug. 2. Ventspils kājnieku pulka adjutants. Kapteinis (1919. g. aug.), pulkvedis leitnants (1925. g.). No 1920. g. 1. janv. Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Informācijas nodaļas priekšnieka palīgs, no 16. janv. Kara muzeja pārzinis.

No 1921. g. kara tiesamatu kandidāts, vēlāk Kara tiesas prokurora palīgs, no 1922. g. Kara tiesas loceklis.

No 1921. g. studējis LU Tiesību nodaļā (beidzis 1925. g.). 1926. g. 18. janv. atvaļināts no armijas pēc paša lūguma.

No 1925. g. 1. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā. 1934. g. 12. sept.–18. nov. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs.

No 1934. g. 18. dec. Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs, no 1937. g. 23. dec. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Bijis Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 9. jūl. atbrīvots no amata pēc paša lūguma. 1940. g. aug. piešķirta pensija.

1941. g. 14. jūn. apcietināts un izvests no Lielvārdes pag. Zīlītēm (tag. atrodas Rembates pag.) uz Vjatkas soda nometnēm.

Miris 1942. g. 12. jūl. pirms sprieduma pasludināšanas.

Apbalvojumi: Latvijas LKo III šķ., TZo III, IV šķ., Akpz; Krievijas Sv. So III šķ.

Precējies ar Leontīni Laideri (1898. g.; 1941.–57. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov. Nazarovas raj.), meita Lidija (dz. 1921. g. 10. apr.; 1941.–57. g. izsūtījumā), dēls Uldis Aleksandrs (dz. 1923. g. 9. jūn.; 1941.–57. g. izsūtījumā) un meita Velta Zigrīda Saulīte (dz. 1928. g. 19. apr.; 1941.–56. g. izsūtījumā).

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 537. l.; 5601. f., 1. apr., 3065. l.; 7427. f., 1. apr., 2352. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 14524. l.; EVP; LE (I). sēj.; Jēkabsons Ē., Lerhis A. Nebēdājies, karavīr, sudrabota saule lec! Ogres Vēstis. 1990. g. 10. nov.; LAAV; LUAJ; LPMV; Austrums.

No tieslietu ministra H. Apsīša 1939. g. 14. okt. A. Kociņam izsniegtās apliecības: “Uzdodu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam Aleksandram Kociņa kungam aizstāvēt tieslietu resora intereses tiesu iestāžu telpu, attiecīgas zemes, kā arī telpu pārbūves un remontu jautājumos visās valsts un pašvaldības iestādēs; vest attiecīgas lietas Zemes ierīcības komitejā un iesniegt par zemes ierīcības komitejas lēmumiem pārsūdzības Senātam. Ar šo uzdevumu uzliktos pienākumus Kociņa kungam ir tiesības tālāk uzdot viņam pakļautām amatpersonām.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 537. l., 59. lp.)

No A. Kociņa 1940. g. 8. jūl. raksta tieslietu ministram J. Pabērzam: “Pagodinos lūgt Jūs, ļoti godājamais Ministra kungs, likt priekšā Ministru kabinetam atbrīvot mani no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata ar š. g. 1. septembri, atstājot tanī pašā tiesā tiesas locekļa amatā, kā arī dodot iespēju nodarboties Tieslietu Ministrijas juriskonsultācijā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 537. l., 59. lp.)